Slovākija meklē MiG-29 pēctečus
Līdz šim vienīgās Slovākijas Republikas Bruņoto spēku Gaisa spēku kaujas lidmašīnas ir ducis iznīcinātāju MiG-29, no kuriem 6-7 ir pilnībā kaujas gatavībā. Attēlā ir MiG-29AS
ar četrām piekārtām R-73E gaiss-gaiss vadāmām raķetēm un divām palīgtvertnēm ar katras ietilpību 1150 litri.
Tuvākajā nākotnē Slovākijas Republikas bruņotajiem spēkiem ir jāveic fundamentālu izmaiņu un ieroču modernizācijas process, lai tie varētu turpināt pildīt uzdevumus, kas izriet no dalības Ziemeļatlantijas aliansē. Pēc 25 gadu nolaidības Aizsardzības ministrijā beidzot tiks ieviestas jaunas kaujas mašīnas, artilērijas sistēmas, trīsdimensiju gaisa telpas kontroles radari un, visbeidzot, jaunas daudzfunkcionālas kaujas lidmašīnas.
1. gada 1993. janvārī, Slovākijas Republikas un tās bruņoto spēku izveidošanas dienā, Militārās aviācijas un pretgaisa aizsardzības štatā atradās 168 lidmašīnas un 62 helikopteri. Lidmašīnā ir 114 kaujas mašīnas: 70 MiG-21 (13 MA, 36 SF, 8 R, 11 UM un 2 US), 10 MiG-29 (9 9.12A un 9.51), 21 Su-22 (18 M4K un 3 UM3K). ). ) un 13 Su-25 (12 K un UBC). 1993.-1995.gadā kā daļu no Padomju Savienības parādu kompensācijas Krievijas Federācija piešķīra vēl 12 MiG-29 (9.12A) un divus MiG-i-29UB (9.51).
Slovākijas aviācijas kaujas lidmašīnu flotes pašreizējais stāvoklis
Pēc turpmākām reorganizācijām un samazinājumiem 2018. gadā Slovākijas Republikas Bruņoto spēku Gaisa spēkos (SP SZ RS) paliek dienestā 12 iznīcinātāji MiG-29 (10 MiG-29AS un divi MiG-29UBS), bet vēl trīs lidmašīnas paliek dienestā. šī tipa tehniskās rezerves (divas MiG-29A un MiG-29UB). No šīm lidmašīnām tikai 6-7 bija pilnībā kaujas gatavības (un līdz ar to spējīgas veikt kaujas lidojumus). Šīm mašīnām tuvākajā nākotnē būs nepieciešami pēcteči. Lai gan neviens no tiem ekspluatācijas laikā nepārsniedza ražotāja norādīto 2800 stundu lidojuma laiku, tie ir vecumā no 24 līdz 29 gadiem. Neskatoties uz “atjaunošanas” procedūrām – izmaiņām navigācijas sistēmu un komunikāciju komplektā, kā arī informācijas telpas uzlabojumiem, kas palielina pilota komfortu – šajās lidmašīnās nav veiktas nekādas būtiskas modernizācijas, kas palielinātu to kaujas spējas: mainīta avionika. sistēmu, modernizējot radaru vai sistēmu ieročus. Faktiski šīs lidmašīnas joprojām atbilst 80. gadu tehniskajam līmenim, kas nozīmē, ka mūsdienu informācijas vidē nav iespējams veiksmīgi veikt kaujas uzdevumus. Vienlaikus būtiski pieaugušas izmaksas tehnikas darbības nodrošināšanai un uzturēšanai kaujas gatavībā. Slovākijas Republikas Aizsardzības ministrija ekspluatē MiG-i-29, pamatojoties uz pakalpojumu līgumu ar Krievijas uzņēmumu RSK MiG (bez papildu lietojumprogrammām, sākotnējā versijā, kas ir spēkā no 3. gada 2011. decembra līdz 3. gada 2016. novembrim, 88.884.000,00 29 2016 2017 30 50 eiro vērtībā). Pēc aplēsēm, ikgadējās izmaksas MiG-33 lidmašīnu darbības nodrošināšanai 2019-2022 gados. bija XNUMX.–XNUMX miljoni eiro (vidēji XNUMX miljoni eiro). Bāzes līgums ir pagarināts par trim gadiem līdz XNUMX. Pašlaik tiek apsvērts XNUMX paplašinājums.
Meklēt pēcteci
Neilgi pēc Slovākijas Republikas dibināšanas toreizējā militārās aviācijas pavēlniecība sāka meklēt pēctečus novecojušām vai novecojušām kaujas lidmašīnām. Pagaidu risinājums, kas galvenokārt bija saistīts ar MiG-21 atzīšanu par pilnīgi neperspektīvu tehniku, bija pasūtījums 14 MiG-29 Krievijā, lai dzēstu daļu no PSRS parādiem par tirdzniecības norēķiniem ar Čehoslovākiju, kas pārgāja Slovākijas Republikā. . Tika plānotas arī turpmākas darbības, kurām līdzekļi bija jānāk no tā paša avota, kas bija saistītas ar iznīcinātāju-bumbvedēju un uzbrukuma lidmašīnu pēcteces iegādi daudzfunkcionālas zemskaņas lidmašīnas Yak-130 veidā. Galu galā nekas nesanāca, tāpat kā vairākas līdzīgas iniciatīvas, kas radās tūkstošgades beigās, taču tās faktiski netika tālāk par izpētes un analītisko posmu. Viens no tiem bija 1999. gada SALMA projekts, kas paredzēja visu tobrīd ekspluatācijā esošo kaujas lidmašīnu izņemšanu (ieskaitot MiG-29) un nomaiņu ar viena veida zemskaņas vieglajām kaujas lidmašīnām (48÷72 transportlīdzekļi). Tika apsvērtas BAE Systems Hawk LIFT vai Aero L-159 ALCA lidmašīnas.
Gatavojoties Slovākijas uzņemšanai NATO (kas notika 29. gada 2004. martā), uzmanība tika mainīta uz daudzfunkcionālām virsskaņas lidmašīnām, kas atbilst alianses standartiem. Starp apsvērtajām iespējām bija lidmašīnas MiG-29 virsmas uzlabošana līdz MiG-29AS / UBS standartam, kas sastāv no sakaru un navigācijas sistēmu jaunināšanas, kas ļauj ietaupīt laiku turpmākām darbībām. Tam vajadzēja būt iespējai noteikt mērķa vajadzības un iespējas un uzsākt jaunu daudzfunkciju kaujas lidmašīnas atlasi, kas atbilst bruņoto spēku bruņoto spēku RS vajadzībām.
Taču pirmos oficiālos soļus saistībā ar kaujas lidmašīnu flotes nomaiņu spēra tikai premjerministra Roberta Fico valdība neilgā valsts pārvaldes periodā 2010.gadā.
Pēc tam, kad vēlēšanās atkal uzvarēja sociāldemokrāti (SMER) un Fico kļuva par premjerministru, Mārtiņa Glvača vadītā Aizsardzības ministrija 2012. gada beigās sāka jaunas daudzfunkcionālas lidmašīnas atlases procesu. Tāpat kā lielākajā daļā šāda veida valdības projektu, cena bija kritiska. Šī iemesla dēļ priekšroka tika dota viena dzinēja lidmašīnām, lai jau no paša sākuma samazinātu iegādes un ekspluatācijas izmaksas.
Pēc pieejamo iespēju analīzes Slovākijas valdība 2015. gada janvārī sāka sarunas ar Zviedrijas iestādēm un Saab par JAS 39 Gripen lidmašīnu nomu. Sākotnēji tika pieņemts, ka projekts attieksies uz 7-8 lidmašīnām, kas nodrošinātu 1200 stundu lidojuma laiku gadā (150 uz vienu lidmašīnu). Taču, pēc ekspertu domām, ne ar lidmašīnu skaitu, ne ar plānoto reidu nepietiks, lai izpildītu visu Slovākijas militārajai aviācijai noteikto uzdevumu klāstu. 2016. gadā ministrs Glvačs apstiprināja, ka pēc ilgām un grūtām sarunām saņēmis no zviedriem Slovākijas prasībām atbilstošu priekšlikumu.
Taču līdz ar politisko spēku samēra maiņu valdībā pēc 2016. gada vēlēšanām tika pārbaudīti arī viedokļi par kaujas aviācijas pārbruņošanu. Jaunais aizsardzības ministrs Pīters Gajdoss (Slovākijas Nacionālā partija) tikai trīs mēnešus pēc viņa priekšgājēja paziņojuma paziņoja, ka uzskata, ka ar zviedriem apspriestie Gripen līguma nosacījumi ir nelabvēlīgi. Principā visi līguma punkti bija nepieņemami: tiesību principi, izmaksas, kā arī lidmašīnas versija un vecums. Slovākijas puse šim projektam noteica savas maksimālās gada izmaksas 36 miljonu eiro apmērā, bet zviedri prasīja aptuveni 55 miljonus ASV dolāru. Tāpat nebija skaidras vienošanās par to, kam būs jāsedz tiesiskās sekas gaisa kuģa avārijas gadījumā. Tāpat nebija vienprātības par detalizētiem nomas nosacījumiem un līguma termiņu.
Saskaņā ar jaunajiem stratēģiskās plānošanas dokumentiem Polijas bruņoto spēku modernizācijas grafikā 2018.-2030.gadam ir noteikts budžets 14 jaunu daudzfunkcionālu kaujinieku ieviešanai 1104,77 1,32 miljonu eiro (aptuveni 78,6 miljardu ASV dolāru) apmērā, t.i. 2017 miljoni par eksemplāru. Iekārtu nomas vai līzinga plāns tika atmests par labu to iegādei, un tādā garā sākās vēl viens sarunu raunds ar potenciālajiem piegādātājiem. Atbilstoši lēmumi bija jāpieņem 2019. gada septembrī, un pirmās lidmašīnas ierašanās Slovākijā bija jānotiek 29. gadā. Tajā pašā gadā beidzot tiks pārtraukta MiG-25 mašīnu darbība. Šo grafiku nebija iespējams izpildīt, un 2017. gada septembrī ministrs Gaidošs lūdza premjerministru atlikt lēmuma pieņemšanu par jaunu kaujas transportlīdzekļu piegādātāja izvēli līdz 2018 gada pirmā pusgada beigām.
