Chinitsa - Karpatu Troja
Daudzus gadus viena no slavenākajām vietām, kas saistīta ar Polijas seno vēsturi, bija Biskupina, kas tika atklāta 1933. gadā. Tā bija unikāla vieta Eiropas mērogā, arheoloģiskais rezervāts. Šeit rekonstruēta daļa no pirms vairāk nekā 2000 gadiem pastāvējušās lūzu kultūras aizsardzības apmetnes. Ar laiku Eiropā sāka parādīties jauni priekšmeti, bet to attīstība virzījās tālāk uz brīvdabas arheoloģijas muzeju, kur muzeja priekšmeti sāka “izkāpt no vitrīnas apakšas”. Tik tuvu apmeklētājiem, ka tos varēja gandrīz pieskarties. Viens no šādiem objektiem, kas izveidots pēc šiem principiem, ir Karpatu Trojas arheoloģiskais brīvdabas muzejs, kas tika atklāts 2011. gada jūnijā Trzinicē, netālu no Jaslo.
Šis ir pirmais tik inovatīvs šāda veida objekts Polijā, kas apvieno pagātni ar mūsdienīgām prezentēšanas formām tūristiem. Šeit tika izmantotas modernas multimediju tehnoloģijas, lai padarītu izstādes atraktīvākas. Karpatu Troja ir īpaša vieta, jo vienuviet atradās dažādu vēstures periodu apmetnes – no agrā bronzas laikmeta, Otomin-Fusesbadon kultūras, kuras izcelsme ir Vidusjūras reģionā. Šīs kultūras celtie nocietinājumi atgādināja Trojas senāko posmu nocietinājumus. Pēc tam, 2000 gadus vēlāk, šo vietu agro viduslaikos ap 770. gadu apdzīvoja slāvi.
Trcinicā veikto arheoloģisko izrakumu laikā tika atklāti daudzi vērtīgi arheoloģiskie pieminekļi (apmēram 160 000 vienību) - no bronzas laikmeta sākuma un agrīnajiem viduslaikiem. Starp tiem ir trauki, bronza, keramika, kauli, ragi un dzelzs. Savukārt apmetnes norietu iezīmē apmetnes teritorijā esošo sudrablietu dārgumu slēpšanas datums - 20. gadsimta 1029. gadi. Senās apmetnes krišana var būt saistīta ar Kijevas Rusas Grodija Červinska iekarošanu 1031.–XNUMX. Trzinicē veiktie atklājumi sniedza daudz jaunu datu par bronzas laikmeta sākumu un agrīnajiem viduslaikiem šajā Eiropas daļā. Tie arī izraisīja lielu interesi gan speciālistu, gan senatnes cienītāju vidū.
Lai aizsargātu šo Eiropas vēsturē ļoti nozīmīgo kultūras mantojumu, vairāk nekā 8 hektāru platībā tika nolemts izveidot brīvdabas arheoloģisko muzeju un tūrisma kompleksu. Tajā ietilpst teritorija ar Valy Krulewskie pilskalnu 4,84 ha platībā un teritorija, kas atrodas Vala Krulewskie pakājē 3,22 ha platībā - arheoloģiskais parks.
Senās apmetnes teritorijā 9 vaļņu posmi ar kopējo garumu 152 m, viens bronzas laikmeta sākuma posms, ceļa fragments ar vārtiem, kā arī mājas un vagons no plkst. bronzas laikmeta sākumā tika rekonstruēti. Tāpat rekonstruēti agro viduslaiku vārti, 4 slāvu būdas, aktīvs 1250. gs avots un vieta, kur slēpās viduslaiku dārgumi. Par apmetnes lielumu liecina uzbērumu garums - 25 m. To izbūvei izmantoti ap 000 m3 būvmateriālu, tajā skaitā 5000-6000 m3 ozola kokmateriālu (galvenais materiāls). Apmetnes celtniecība no apmetnes celtniekiem prasīja lielu darbu un augstas inženiertehniskās prasmes. Šie skaitļi liecina par milzīgo darba apjomu, kas veikts ar primitīviem instrumentiem.
Arheoloģiskajā parkā rekonstruēts aptuveni 3500 gadus vecs Otomani-Füzesbadon kultūras ciems, kas sastāv no 6 mājām, un agrīno viduslaiku slāvu ciemats, kas sastāv no 6 būdām. Visas mājas tika būvētas, izmantojot to būvniecības laikā izmantotās tehnoloģijas. Bronzas laikmeta ciemata mājas pamatelementi ir koks, niedres, salmi un māls. Tās ir stabu mājas ar divslīpju jumtu. Sienas veidotas no zariem vai niedrēm un klātas ar mālu, savukārt jumts – ar niedrēm. Agro viduslaiku mājām ir guļbaļķu konstrukcija ar salmu jumtu.
Plānots arī turpmākais brīvdabas muzeja darbs darbnīcu rekonstrukcija - podniecības, krama, lietuves un kalēja. Būs arī ainas no tā laika pilsētas iedzīvotāju ikdienas (miltu malšana, maizes cepšana, trauku gatavošana). Nodarbības notiks arī lietišķajā arheoloģijā, primārās augsnes apstrādes tehnikas jomā, celtniecībā, darbarīku, keramikas, kaulu izstrādājumu izgatavošanā, metālu un metālu sakausējumu kausēšanā, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas.
Tolaik zināmos augus audzētu arī ar tā laika lauksaimniecības darbarīkiem. Šo iespaidu ietekme tiks izmantota, lai popularizētu arheoloģiju tūristu pūļu vidū un turpmākajos zinātniskajos pētījumos. Trzynice rīkos arī ikgadējos arheoloģiskos festivālus. Brīvdabas muzeja atklāšanas svētki 24. gada 2011. jūnijā un slāvu svētdiena 2012. gada septembrī bija gaidīti.
Aktīvā lasītāja konkursā par 700 punktiem. šajā brīvdabas muzejā var pavadīt nedēļas nogali ar nakšņošanu un iespēju piedalīties meistarklasēs (balva diviem).
Chinitsa - Karpatu Troja
