Gājējs uz ceļa. Braukšanas principi un drošības sistēmas
Rudens un ziema ir grūts gadalaiks ne tikai autovadītājiem. Šajā gadījumā lielāks risks ir arī gājējiem. Biežās lietusgāzes, migla un strauja krēsla padara tos mazāk pamanāmus.
Autovadītāji ar gājēju satiksmi sastopas galvenokārt pilsētā. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu gājēji var pāriet uz otru ceļa pusi speciāli tam paredzētās vietās, tas ir, pie gājēju pārejām. Saskaņā ar noteikumiem gājējiem uz marķētās pārejas ir priekšroka pār transportlīdzekļiem. Šajā gadījumā ir aizliegts stāties tieši priekšā braucošam transportlīdzeklim. Gluži pretēji, vadītājam, tuvojoties gājēju pārejai, ir jāievēro īpaša piesardzība.
Noteikumi ļauj gājējiem šķērsot ceļu ārpus pārejas, ja attālums līdz tuvākajai šādai vietai pārsniedz 100 metrus. Taču pirms to darīt viņam jāpārliecinās, ka viņš to var izdarīt, ievērojot drošības noteikumus un netraucēs transportlīdzekļu kustību un pēkšņas bremzēšanas vadītājiem. Gājējam jādod ceļš transportlīdzekļiem un jāšķērso pretējā ceļa mala pa īsāko ceļu perpendikulāri ceļa asij.
Taču gājēji gājējus satiek ne tikai pilsētā, bet arī uz ceļiem ārpus apdzīvotām vietām.
– Ja nav ietves, gājēji var pārvietoties pa ceļa kreiso pusi, pateicoties kuriem viņi redzēs automašīnas, kas nāk no pretējās puses, skaidro Radoslavs Jaskuļskis, Skoda Auto Szkoła instruktors.
Īpaši apdraudēti ir gājēji, kas pārvietojas pa ceļu ārpus apdzīvotām vietām. Tad vadītājs to var nepamanīt. Daudzi gājēji neapzinās, ka automašīnu priekšējie lukturi ne vienmēr apgaismo cilvēku, kas valkā tumšas drēbes. Un, ja pretī brauc cits transportlīdzeklis un pat ar labi novietotiem priekšējiem lukturiem, tad gājējs brauktuves malā vienkārši “izgaist” priekšējos lukturos.
– Līdz ar to drošības paaugstināšanas nolūkā ir ieviests pienākums gājējiem pēc krēslas iestāšanās uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām lietot atstarojošos elementus. Naktī vadītājs no aptuveni 40 metru attāluma redz gājēju tumšā uzvalkā. Taču, ja tajā ir atstarojoši elementi, tas kļūst redzams pat no 150 metru attāluma, uzsver Radoslavs Jaskuļskis.
Noteikumi paredz izņēmumu: pēc krēslas iestāšanās gājējs var pārvietoties ārpus apdzīvotas vietas bez atstarojošiem elementiem, ja atrodas uz tikai gājējiem paredzēta ceļa vai uz ietves. Atstarotāju noteikumi netiek piemēroti dzīvojamos rajonos – gājēji tur izmanto ceļu visā platumā un tiem ir priekšroka pār transportlīdzekļiem.
Automašīnu ražotāji pēta arī gājēju drošību, izstrādājot īpašas aizsardzības sistēmas neaizsargātākajiem satiksmes dalībniekiem. Agrāk šādi risinājumi tika izmantoti augstākās klases transportlīdzekļos. Šobrīd tās atrodamas arī populāru zīmolu automašīnās. Piemēram, Skoda Karoq un Kodiaq modeļos standartā ir aprīkota ar Pedestrian Monitor sistēmu, tas ir, gājēju aizsardzības sistēmu. Šī ir avārijas bremzēšanas funkcija, kas izmanto elektronisko stabilizācijas programmu ESC un priekšējo radaru. Braucot ar ātrumu no 5 līdz 65 km/h, sistēma spēj atpazīt sadursmes risku ar gājēju un reaģēt pati – vispirms ar brīdinājumu par briesmām, bet pēc tam ar automātisko bremzēšanu. Braucot ar lielāku ātrumu, sistēma reaģē uz briesmām, izdodot brīdinājuma skaņu un uz instrumentu paneļa parādot indikatoru.
Neskatoties uz aizsardzības sistēmu attīstību, nekas nevar aizstāt autovadītāju un gājēju piesardzību.
– Jau no bērnudārza bērnos vajadzētu ieaudzināt principu: skaties pa kreisi, skaties pa labi, vēlreiz skaties pa kreisi. Ja nekas cits neizdodas, izvēlieties īsāko un izlēmīgāko ceļu. Šis noteikums mums ir jāpiemēro neatkarīgi no tā, kur šķērsojam ceļu, pat krustojumā ar luksoforu, saka Skoda Auto Szkoła instruktors.
