ASV Stratēģiskās vadības gaisa kuģu modernizācija
ASV gaisa spēki ekspluatē četras Boeing E-4B Nightwatch lidmašīnas, kas darbojas kā ASV valdības gaisa satiksmes vadības centrs (NEACP).
Gan gaisa spēkiem, gan ASV flotei ir programmas, lai modernizētu lidmašīnas kodolieroču vadības centros. ASV gaisa spēki plāno nomainīt savu četru Boeing E-4B Nigthwatch lidmašīnu floti ar līdzīga izmēra un veiktspējas platformu. Savukārt ASV flote vēlas ieviest pareizi noregulēto Lockheed Martin C-130J-30, kam nākotnē būtu jāaizstāj sešpadsmit Boeing E-6B Mercury lidmašīnu flote.
Iepriekš minētās iekārtas ir stratēģiski svarīgas lidmašīnas, kas ļauj sazināties ASV zemes lēmumu pieņemšanas centru iznīcināšanas vai likvidēšanas gadījumā. Tām jāļauj valdības iestādēm — ASV valdības prezidentam vai locekļiem (NCA — Nacionālās pavēlniecības iestāde) izdzīvot kodolkonflikta laikā. Pateicoties abām platformām, ASV varas iestādes var dot atbilstošus rīkojumus starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm, kas atrodas pazemes raktuvēs, stratēģiskajiem bumbvedējiem ar kodolgalviņām un ballistisko raķešu zemūdenēm.
Operācijas "Caur skatīšanās stiklu" un "Nakts sardze"
1961. gada februārī Stratēģiskā gaisa pavēlniecība (SAC) uzsāka operāciju caur skatīšanās stiklu. Tās mērķis bija saglabāt desanta gaisa kuģus, kas pilda kodolspēku vadības un kontroles centra (ABNKP — Airborne Command Post) funkcijas. Šai misijai tika atlasītas sešas Boeing KC-135A Stratotanker degvielas uzpildes lidmašīnas ar apzīmējumu EC-135A. Sākotnēji tās darbojās tikai kā lidojošas radiostacijas. Taču jau 1964. gadā ekspluatācijā tika nodotas 17 EC-135C lidmašīnas. Tās bija īpašas ABNCP platformas, kas aprīkotas ar ALCS (Airborne Launch Control System) sistēmu, kas ļauj attālināti palaist ballistiskās raķetes no zemes palaišanas ierīcēm. Nākamajās aukstā kara desmitgadēs SAC komanda izmantoja vairākus dažādus ABNCP lidaparātus, lai veiktu operāciju caur skata stiklu, piemēram, EC-135P, EC-135G, EC-135H un EC-135L.
Sešdesmito gadu vidū Pentagons uzsāka paralēlu operāciju ar nosaukumu Night Watch. Tās mērķis bija uzturēt kaujas gatavību gaisa kuģiem, kas kalpo kā Valsts prezidenta un izpildvaras (NEACP - National Emergency Airborne Command Post) gaisa satiksmes vadības centri. Jebkuras krīzes gadījumā viņu uzdevums bija arī evakuēt prezidentu un ASV valdības locekļus. NEACP uzdevumu veikšanai tika izvēlēti trīs tankkuģi KC-60B, kas pārveidoti atbilstoši EC-135J standartam. 135. gadu sākumā tika uzsākta programma EC-70J lidmašīnas aizstāšanai ar jaunāku platformu. 135. gada februārī Boeing saņēma līgumu par divu modificētu Boeing 1973-747B lidmašīnu piegādi ar apzīmējumu E-200A. E-Systems saņēma avionikas un sakaru sistēmu pasūtījumu. 4. gadā ASV gaisa spēki iegādājās vēl divus B1973-747B. Ceturtā bija aprīkota ar modernāku aprīkojumu, t.sk. MILSTAR sistēmas satelītsakaru antena un tāpēc saņēma apzīmējumu E-200B. Visbeidzot, līdz 4. gada janvārim visi trīs E-1985A tika līdzīgi modernizēti un arī tika apzīmēti ar E-4B. B4-747B izvēle kā nakts sardzes platforma ļāva izveidot valdības un vadības centrus ar augstu autonomijas pakāpi. E-200B bez apkalpes var uzņemt aptuveni 4 cilvēkus. Avārijas gadījumā uz klāja var izmitināt līdz 60 cilvēkiem. Pateicoties spējai uzņemt degvielu gaisā, E-150B lidojuma ilgumu ierobežo tikai palīgmateriālu patēriņš. Tie var palikt gaisā bez pārtraukuma pat vairākas dienas.
2006. gada sākumā bija plāns pakāpeniski pārtraukt visu E-4B darbību, lai tas sāktu trīs gadu laikā. Meklējot pusi no ietaupījumiem, gaisa spēki arī ierosināja, ka varētu atsaukt tikai vienu piemēru. 2007. gadā šie plāni tika atmesti un sākās pakāpeniska E-4B flotes modernizācija. Pēc ASV gaisa spēku domām, šīs lidmašīnas var droši ekspluatēt ne ilgāk par 2038. gadu.
E-4B, kas tiek uzpildīts ar Boeing KC-46A Pegasus tankkuģi. Jūs varat skaidri redzēt būtisku atšķirību abu konstrukciju izmēros.
Misija TAKAMO
Sešdesmito gadu sākumā ASV flote uzsāka programmu, lai ieviestu kuģa sakaru sistēmu ar ballistisko raķešu zemūdenēm ar nosaukumu TACAMO (Take Charge and Move Out). 60. gadā sākās izmēģinājumi ar KC-1962F Hercules uzpildes lidmašīnu. Tas ir aprīkots ar ļoti zemas frekvences (VLF) radiofrekvences raidītāju un antenas kabeli, kas lidojuma laikā atritinās un beidzas konusa formā. Pēc tam tika noteikts, ka, lai iegūtu optimālu jaudu un pārraides diapazonu, kabelim jābūt līdz 130 km garam, un tas jāvelk ar lidmašīnu gandrīz vertikālā stāvoklī. Savukārt lidmašīnai jāveic gandrīz nepārtraukts riņķveida lidojums. 8. gadā četri Hercules C-1966G tika pārveidoti TACAMO misijai un tika apzīmēti ar EC-130G. Tomēr tas bija pagaidu risinājums. 130. gadā 1969 EC-12Q TACAMO misijai sāka nodot ekspluatācijā. Četri EC-130G ir arī modificēti, lai tie atbilstu EC-130Q standartam.
