Finansiālā palīdzība Ukrainai - aizdod-īrēja XNUMX. gadsimts
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis poligonā Rivnes apgabalā 16. gada 2022. februārī iepazīstas ar Rietumvalstu piegādātajiem ieročiem. Priekšplānā ir Stinger Dual Mount maza darbības rādiusa pretgaisa raķešu sistēma.
Otrā pasaules kara laikā sabiedrotie, kas cīnījās pret ass lielvalstīm, varēja paļauties uz milzīgām amerikāņu piegādēm, kas tika nodotas saskaņā ar federālo Lend-Lease likumu, kas tika pieņemts 11. gada 1941. martā. Šo piegāžu saņēmējiem bija jāmaksā tikai par pēc kara beigām resursos atlikušajiem ieročiem un ekipējumu vai arī tie jāatdod. Šodien Ukrainas bruņotie spēki var paļauties uz līdzīgu palīdzību līdzīgos apstākļos, bet pilnīgi bez maksas (vismaz pašreizējā stadijā).
24. februārī sākās Krievijas ofensīva pret Ukrainu. Mēs neiedziļināsimies šī kara gaitā, aprakstīsim konfliktā iesaistīto pušu veiksmes un neveiksmes vai kļūdas. Mēs koncentrēsimies uz ieroču un munīcijas piegādi (bet ne tikai šo, vairāk vēlāk) pirms un pēc kara sākuma no plaši saprotamām Rietumu valstīm, un to nozīmi karadarbības norisē.
Skaļais klusums pirms vētras
Ņemot vērā arvien redzamāko Krievijas Federācijas bruņoto spēku gatavošanos iebrukumam Ukrainā, ko oficiāli apstiprinājuši ASV un Lielbritānijas valdību un izlūkdienestu pārstāvji, dažas Rietumatlantijas valstis, kas ir Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstis. ir sākuši iniciatīvu nodot Ukrainas pusei aizsardzības ieroču un militārā aprīkojuma pārpalikumu saviem bruņotajiem spēkiem. Pirmie medijos izskanējušie paziņojumi par palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem Rietumos izskanēja 2021.gada decembrī no Baltijas valstīm un ASV. 21.decembrī aizsardzības departamentu vadītāju tikšanās laikā viņi paziņoja par nodomu sniegt Ukrainai militāro palīdzību. Runājot par specifiku, Igaunijas Republikas varas iestādes 30.decembrī paziņoja, ka Tallina nodrošinās Ukrainas bruņotos spēkus (SZU) ar ieročiem un munīciju. Kā pastāstīja Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājs Pēters Kuimets, Tallina plānojusi nosūtīt no ASV uz Ukrainu prettanku vadāmās raķetes FGM-148 Javelin un 122 mm velkamas haubices. H63 (vietējais D-30 lielgabala apzīmējums, Igaunijas Aizsardzības spēki šādas haubices iegādājās no tām Somijā, kas savukārt iegādājās Vācijā, no VDR Nacionālās tautas armijas līdzekļiem, kas drīz vien radīja problēmas , kas tiks apspriests vēlāk). Pēc dažām dienām Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apliecināja Ukrainas vēstniekam Rīgā Aleksandram Miščenko, ka Latvija nodrošinās arī Ukrainai ieročus un ekipējumu, kā arī norādīja, ka viņa valsts cer uz rūpniecisko sadarbību ar Ukrainu. Janvārī Ukrainā bija jāierodas humānās palīdzības transportam, un vēlāk SZU bija paredzēts saņemt tuva darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas Stinger Dual Mount, izmantojot FIM-92 Stinger raķetes. Par šo pašu komplektu nodošanu paziņoja Lietuvas Republika (kura bija gatava nodot arī Javelin prettanku sistēmas) - pirmie lietuviešu Stingeri Ukrainā ieradās 13.februārī kopā ar vairākiem HMMWV. Protams, lai pārvestu ievestos ieročus, šīm valstīm bija jāsaņem sākotnējo piegādātāju piekrišana - ASV Valsts departamenta gadījumā tā nebija problēma, attiecīgā piekrišana tika izsniegta šā gada 19.janvārī.
Briti uzrādīja izcilu piegāžu tempu - dažu stundu laikā pēc valdības lēmuma uz Ukrainu ar Karalisko gaisa spēku 17. eskadras lidmašīnu C-99A tika nosūtīta pirmā ieroču partija.
Savukārt ASV 2021. gada decembrī apstiprināja militāro palīdzību Ukrainai 200 miljona ASV dolāru apmērā, bet Republikāņu partijas politiķiem pieprasīja vēl pusmiljardu. Pirms kara sākuma SZU saņēma vismaz 17 ieroču un munīcijas kravas ar kopējo masu aptuveni 1500 tonnu.Lielākā daļa amerikāņu militārās palīdzības ieradās Borispiļas lidostā netālu no Kijevas ar komercpārvadātāju Boeing 747-428 klāja. . Pateicoties labajai fotomateriāla pieejamībai un augstajai kvalitātei, varat būt droši par dažu sūtījumu saturu. Piemēram, 22. janvārī Ukraina saņēma Ukrainas militārpersonām labi zināmās prettanku raķetes Javelin (pēc datiem 2021. gada beigās, pirms šīs informācijas sniegšanas, Ukraina saņēma 77 BPU un 540 ATGM), kā arī granātu. palaišanas iekārtas ar M141 BDM pretbetona kaujas lādiņu, kas jau ir jaunas (pirmie treniņi notika janvāra pēdējā nedēļā). Nav zināms, cik raķešu un granātmetēju bija, pēdējo esot vairāk nekā simts.
Apvienotā Karaliste sniedza būtisku un tūlītēju palīdzību Ukrainai. Lielbritānijas aizsardzības ministrs Roberts Bens Volless šā gada 17. janvārī. viņš paziņoja, ka viņa valdība nodrošinās Ukrainai ieročus. Tās bija, pēc viņa vārdiem, "vieglas prettanku aizsardzības sistēmas" - tika pieņemts, ka tās varētu būt vienreizējās lietošanas AT4 granātmetēji vai NLAW vai Javelin raķešu sistēmas. Tajā pašā dienā Lielbritānijas kravas lidmašīna Boeing C-17A Globemaster III nogādāja pirmo kravu lidostā netālu no Kijevas. Šī informācija tika ātri apstiprināta, un britu gaisa transports bija tik efektīvs, ka 20. janvārī Londonas Aizsardzības ministrija paziņoja par aptuveni 2000 NLAW nodošanu (līdz 19. janvārim uz Ukrainu tika nosūtīti 17 C-25A). Ieradās instruktori ar ieročiem, kuri nekavējoties uzsāka teorētisko apmācību (pat tika izdota vienkāršota NPAO lietošanas instrukcija ukraiņu valodā), un XNUMX.janvārī sākās praktiskās nodarbības par NPAO lietošanu. Jāpiebilst, ka turpmākajās dienās Ukrainā nolaidās vairāk militāro transporta lidmašīnu no Apvienotās Karalistes, bet kas atradās uz klāja (vairāk NLAW, cita veida ieroči, munīcija, medikamenti?), nav zināms.
Savukārt Kanādas varas iestādes 26.janvārī paziņoja, ka sniegs Ukrainai militāro palīdzību 340 miljonu Kanādas dolāru apmērā, kā arī vēl 50 miljonus humānās palīdzības u.c. Daļu no šiem līdzekļiem bija paredzēts izmantot mācību pagarināšanai. misija, ko kopš 2015. gada veic Kanādas bruņotie spēki Ukrainā (operācija "Unifier"). Kanādiešiem bija jāpalielina apmācību kontingents no 200 līdz 260 militārpersonām, ar iespēju vēl vairāk palielināt līdz 400 cilvēkiem. Viņu misijai bija paredzēts ilgt vismaz līdz 2025. gadam, un par efektivitāti liecina fakts, ka 2015.-2021. gadā gandrīz 600 33 Ukrainas militārpersonas pabeidza vairāk nekā 000 kursu. Kā vēsta Kanādas mediji, Ukrainai, atsakoties piegādāt ieročus kurdiem, bija paredzēts saņemt arī ieročus 10 miljonu Kanādas dolāru vērtībā. Jau 14.februārī, pretēji Kanādas varas iestāžu iepriekšējai nostājai, Nacionālās aizsardzības departaments paziņoja par kājnieku ieroču, piederumu un 1,5 miljonu kājnieku ieroču munīcijas sūtīšanu 7,8 miljonu Kanādas dolāru vērtībā. Transporti Ukrainā ieradās 20. un 23. februārī ar Kanādas Karalisko gaisa spēku C-17A.
Plašs atbalsts bija jāsniedz arī "kontinentālās" Eiropas valstīm. Daži centās vairāk nekā citi. Piemēram, Čehijas premjerministrs Petrs Fiala 24.janvārī paziņoja, ka nodos Ukrainai artilērijas munīciju, norādot, ka tas būs tikai laika jautājums, kad par to tiks oficiāli piekrists. Savukārt Čehijas aizsardzības ministre Jana Černohova precizēja, ka runa ir par 152 mm kalibra munīciju. Čehijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Jakubs Fajors 26.janvārī paziņoja, ka Čehija nākamo divu dienu laikā piegādās Ukrainai 4006 152 mm artilērijas granātas. Svarīgi, ka Ukraina nemaksāja nevienu grivnu par palīdzību 36,6 miljonu CZK (aptuveni 1,7 miljonu ASV dolāru) apmērā. Čehi šo jautājumu piegāja ļoti interesanti procedūru ziņā - par munīcijas piegādi Ukrainai konsultējās ar Čehijas bruņoto spēku Ģenerālštāba pārstāvjiem, un pats munīcijas piegādes process bija jāuzrauga un jāvērtē krīzes personālam, kas strādā š.g. Ārlietu ministrija. Čehijas kaimiņvalsts Slovākija savukārt paziņoja par divu bezpilota pionieru transportlīdzekļu ar pretmīnu traļiem Božena 5 un medicīnisko aprīkojumu nodošanu Ukrainai. Pakas kopējām izmaksām bija jābūt 1,7 miljoniem eiro, par lēmumu 16.februārī paziņoja Slovākijas Republikas aizsardzības ministrs Jaroslavs Najs. Dānija un Nīderlande "neizslēdza" ieroču nosūtīšanu uz Ukrainu (taču Nīderlandes Karalistes varas iestāžu gadījumā notika nostājas maiņa, jo tās iepriekš apgalvoja, ka ieroču nosūtīšana uz Kijevu var "novest pie eskalācija"), un Dānijas Karaliste paziņoja, ka nosūtīs militāru palīdzību 22 miljonu eiro apmērā.
