ABS, ASR un ESP. Kā darbojas elektroniskie vadītāja palīgi?

Katrs moderns auto ir pieblīvēts ar elektroniku, kas uzlabo braukšanas komfortu un drošību. ABS, ASR un ESP ir etiķetes, par kurām daudzi autovadītāji ir dzirdējuši. Tomēr ne visi zina, kas aiz tiem slēpjas.

ABS ir bremžu pretbloķēšanas sistēma. Sensori, kas atrodas blakus katram no tiem, nosūta informāciju par atsevišķu riteņu griešanās ātrumu vairākas desmitiem reižu sekundē. Ja tas strauji pazeminās vai nokrītas līdz nullei, tas liecina par riteņa bloķēšanos. Lai tas nenotiktu, ABS vadības bloks samazina spiedienu, kas iedarbojas uz šī riteņa bremžu virzuli. Bet tikai līdz brīdim, kad ritenis atkal var griezties. Atkārtojot procesu daudzas reizes sekundē, ir iespējams efektīvi bremzēt, saglabājot spēju manevrēt ar automašīnu, piemēram, izvairīties no sadursmes ar šķērsli. Auto bez ABS pēc riteņu bloķēšanas slīd tieši pa sliedēm. ABS arī neļauj bremzētajam transportlīdzeklim slīdēt uz virsmām ar mainīgu saķeri. Transportlīdzeklī, kas nav ABS un kuram, piemēram, ir labie riteņi sniegotā ceļmalā, spēcīgāka bremzes nospiešana liek tam pagriezties uz saķeres virsmu.

ABS efektu nevajadzētu pielīdzināt bremzēšanas ceļa saīsināšanai. Šīs sistēmas uzdevums ir nodrošināt stūres vadību avārijas bremzēšanas laikā. Noteiktās situācijās – piemēram, uz neliela sniega vai uz grants ceļa – ABS var pat palielināt bremzēšanas ceļu. Savukārt uz sīkstā seguma, pilnībā izmantojot visu riteņu saķeri, viņš spēj apturēt auto ātrāk nekā pat ļoti pieredzējis vadītājs.

Automašīnā ar ABS avārijas bremzēšana aprobežojas ar bremžu pedāļa nospiešanu līdz grīdai (tas netiek aktivizēts). Elektronika parūpēsies par optimālu bremzēšanas spēka sadalījumu. Diemžēl daudzi autovadītāji par to aizmirst – tā ir nopietna kļūda, jo uz pedāli iedarbojošā spēka ierobežošana palīdz pagarināt bremzēšanas ceļu.

Analīzes liecina, ka pretbloķēšanas bremzes var samazināt negadījumu skaitu līdz pat 35%. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka Eiropas Savienība ieviesa tā izmantošanu jaunos automobiļos (2004. gadā), un Polijā tas kļuva obligāts no 2006. gada vidus.

W No 2011. līdz 2014. gadam elektroniskā stabilitātes kontrole kļuva par standartu jaunieviestajos modeļos un vēlāk arī visiem Eiropā pārdotajiem transportlīdzekļiem. ESP nosaka vadītājam vēlamo ceļu, pamatojoties uz informāciju par riteņa ātrumu, g-spēkiem vai stūres leņķi. Ja tas atšķiras no faktiskā, tiek izmantots ESP. Selektīvi bremzējot izvēlētos riteņus un ierobežojot dzinēja jaudu, tas atjauno transportlīdzekļa stabilitāti. ESP spēj samazināt gan nepietiekamas pagriežamības (izbraucot no priekšējā stūra), gan pārliekas (atlēciena) ietekmi. Otrajai no šīm funkcijām ir ārkārtīgi liela ietekme uz drošību, jo daudzi autovadītāji cīnās ar pārmērīgu pagriezienu.

ESP nevar pārkāpt fizikas likumus. Ja vadītājs nepielāgo ātrumu līkuma apstākļiem vai līknei, sistēma var nespēt palīdzēt kontrolēt transportlīdzekli. Tāpat der atcerēties, ka tā efektivitāti ietekmē arī riepu kvalitāte un stāvoklis vai amortizatoru un bremžu sistēmas sastāvdaļu stāvoklis.

Bremzes ir arī būtiska vilces kontroles sistēmas sastāvdaļa, ko dēvē par ASR vai TC. Tas salīdzina riteņu griešanās ātrumu. Konstatējot sānslīdi, ASR bremzē slīdēšanu, ko parasti pavada dzinēja jaudas samazināšanās. Rezultātā tiek nomākta sānslīde un lielāks piedziņas spēks tiek pārnests uz riteni, nodrošinot labāku saķeri. Tomēr vilces kontrole ne vienmēr ir vadītāja sabiedrotā. Tikai ASR var sniegt vislabākos rezultātus uz sniega vai smiltīm. Ar darbojošos sistēmu arī nebūs iespējams “šūpot” auto, kas var atvieglot izkļūšanu no slidenās lamatas.