Trojas zirgu un grieķu noslēpums
Dzīvības noslēpums, iespējams, ir lielākais, bet ne vienīgais mūsu Sistēmas noslēpums, par kuru zinātnieki rausta savas smadzenes. Ir arī citi, piemēram, Trojas zirgi un grieķi, t.i. divas asteroīdu grupas, kas riņķo ap Sauli orbītās, kas ir ļoti līdzīgas Jupitera orbītai (4). Tie ir koncentrēti ap librācijas punktiem (divu vienādmalu trīsstūru virsotnes, kuru pamats ir segments Saule-Jupiters).
4. Trojas zirgi un grieķi, kas riņķo ap Jupiteru
Kāpēc šo objektu ir tik daudz un kāpēc tie ir tik dīvaini sakārtoti? Turklāt Jupitera "maršrutā" atrodas arī "grieķu nometnei" piederoši asteroīdi, kas apdzen Jupiteru savā orbitālajā kustībā, pārvietojoties ap libration punktu L4, kas atrodas orbītā 60° uz priekšu planētai, un pieder uz "Trojas nometni" sekojiet aiz planētas, netālu no L5, orbītā 60° aiz Jupitera.
Ko lai saka par Kuipera josta (5), kuras funkcionēšana saskaņā ar klasiskajām teorijām arī nav viegli interpretējama. Turklāt daudzi objekti tajā rotē dīvainās, neparasti slīpās orbītās. Pēdējā laikā arvien vairāk izskan viedoklis, ka šajā reģionā novērotās anomālijas izraisa liels objekts, tā dēvētā devītā planēta, kas gan nav tieši novērota. Zinātnieki cenšas savā veidā tikt galā ar anomālijām – būvē jaunus modeļus (6).
5 Koipera josta ap Saules sistēmu
Piemēram, saskaņā ar t.s Jauks modelis, kas pirmo reizi tika prezentēta 2005. gadā, mūsu Saules sistēma sākotnēji bija daudz mazāka, bet dažus simtus miljonus gadu pēc tās veidošanās planētu migrācija tālākām orbītām. Nicas modelis sniedz potenciālu atbildi uz Urāna un Neptūna veidošanos, kas ir pārāk attālas orbītas, lai tās veidotos pat agrīnajā Saules sistēmā, jo tur bija pārāk zems vielas lokālais blīvums.
Saskaņā ar ASV Hārvarda-Smitsona Astrofizikas centra (CfA) zinātnieces Frančeskas DeMeo teikto, Jupiters pagātnē atradās tikpat tuvu Saulei kā tagad Marss. Pēc tam, migrējot atpakaļ uz savu pašreizējo orbītu, Jupiters iznīcināja gandrīz visu asteroīdu joslu – palika tikai 0,1% no asteroīdu populācijas. No otras puses, šī migrācija no asteroīdu joslas uz Saules sistēmas nomalēm nosūtīja arī mazus objektus.
6. Dažādi planētu sistēmu veidošanās modeļi no matērijas protodiskiem.
Iespējams, gāzes gigantu migrācija mūsu Saules sistēmā izraisīja arī asteroīdu un komētu sadursmi ar Zemi, tādējādi apgādājot mūsu planētu ar ūdeni. Tas varētu nozīmēt, ka planētu veidošanās apstākļi ar tādām iezīmēm kā Zemes virsma ir diezgan reti, un dzīvība biežāk varētu pastāvēt uz ledus pavadoņiem vai masīvām okeāna pasaulēm. Šis modelis varētu izskaidrot dīvaino Trojas zirgu un grieķu atrašanās vietu, kā arī masveida asteroīdu bombardēšanu, ko mūsu kosmiskais reģions piedzīvoja pirms aptuveni 3,9 miljardiem gadu un kura pēdas ir tik skaidri redzamas uz Mēness virsmas. Toreiz tas notika uz Zemes Hadean laikmets (no Hades jeb sengrieķu elles).
