"Izlaistas iespējas 39. SEPTEMBRIS". Izlaista iespēja iegūt objektīvu skatījumu
"Izlaistas iespējas 39. SEPTEMBRIS". Izlaista iespēja iegūt objektīvu skatījumu
Recenzijas rakstīšana par grāmatu “Palaistas iespējas SEPTEMBRIS'39”, kuras neatņemama iezīme ir necieņas izrādīšana poļu komandieriem, kas ir atbildīgi par Otrās Polijas Republikas karadarbību, un daudzi citi izteicieni, kas neatbilst noteikumiem zinātnisko vai žurnālistisko dialogu, nav patīkamākā lieta.
Autors nepārprotami ir cilvēks, kas nav apmierināts ar vēsturnieku darba rezultātiem, kuri daudzus gadus apspriež Polijas apbruņošanas procesu un meklē citu pagātni. Ieguldot spēkus abstraktā atjaunošanas procesā, viņš vēlas izgudrot jaunu sistēmu, pārvērst aizsardzības karu veiksmē, kas tomēr nevarēja nonākt konfrontācijā ar Vāciju un PSRS.
Grāmatas noslēgums: Mēs spējām izstrādāt un saražot pietiekamā daudzumā nepieciešamos ieročus un nodot tos ekspluatācijā. Tomēr šīs iespējas tika palaistas garām. Un ne finansiālu vai tehnisku iemeslu dēļ – tam nav nekādas nopietnības.
Es neuzskatu, ka Autors ir pārāk augstu novērtējis Otrās Polijas Republikas toreizējos lielos sasniegumus; pēc viņa domām, tie bieži vien izrādās neveiksmīgi. Tikmēr faktam, ka vājai valstij ir izdevies īstenot tik vērienīgu un tik daudzpusēju investīciju un bruņojuma programmu, nevajadzētu radīt kaunu, bet gan lepnumu. Autors veido maldīgu stereotipu par savu labāko scenāriju, un viņa grāmata atspoguļo manieriskās, bieži vien korumpētās pārskata perioda literatūras netikumus un ilūzijas, domas un jūtas. Jūs saņemat arī ārvalstu vienības: Francija nekaunīgi tirgojās ... (80. lpp.), [Vācija], visticamāk, vienkārši nesaprata (71. lpp.), Hitlers, šķiet, pilnībā ignorēja šos draudus (72. lpp.), ... daži no tiem [t.i. vēsturnieki] ir pretrunā ar matemātiku (78. lpp.), mūsu sabiedroto zināšanu līmenis (...) bija apkaunojoši slikts (188. lpp.). Un tā ik pēc dažām lappusēm. Dažkārt šādu formulējumu sastopam vairākas reizes, pat uz vienas lapas: pilnīgi neveiksmīgs PZL R-50a “Vanags” ..., arī neveiksmīgs “Vilks” (195. lpp.). Dažkārt Autors apmaldās savās provokācijās: bailes ir paralizējušas gandrīz visu poļu varu (99. lpp.), tām nekad nevajadzētu valdīt pār kaut ko vairāk kā ciema tiesu (103. lpp.).
Tie ir nežēlīgi un ārkārtīgi negodīgi epiteti. Līdz ar to autors neveicina strīdus par pieņemtajām normām – taču, ņemot vērā daudzām vērtīgām personām nodarīto ļaunumu, domāju, ka šis pētījums nevar palikt bez reakcijas. Šī grāmata noteikti nav rakstīta no vērīga vērotāja un apzinīga realitātes analītiķa viedokļa.
Kas ir šis cilvēks, kurš tik taupīgi, patvaļīgi sniedz sliktu liecību? Es nezinu, bet viņa pašapziņa un bieži vien ļoti aizspriedumainais skatījums kopā ar viņa neslēpto nodomu pazemot cilvēkus nevar būt nekāds patiesības pierādījums.
Arhīvā darbus nemanām; tas ir sava veida apstrāde no citu rakstītā - bet tikai tie, kurus autors ir izvēlējies par ceļvežiem. Varbūt autoram nevajadzētu norādīt, kādai vajadzētu izskatīties avota literatūrai grāmatai par valsts aizsardzības jomā svarīgiem jautājumiem, tomēr der norādīt prof. prof. Janušs Čiseks, Mareks Jablonovskis, Vojcehs Vlodarkevičs, Pjotrs Staveckis, Mareks Galencovskis, Bohdans Musiāls, ārsti Timoteušs Pavlovskis, Vojcehs Mazurs, ģenerāļi Jozefs Vjatrs, Aleksandrs Ļitvinovičs, Vāclavs Stahēvičs un daudzi citi autori. Tāpat būtu jānonāk pie spožajiem Staņislava Truškovska, Ādama Kurovska izteikumiem, pētījumam par ģenerāļa Tadeuša Piskora plānu, trīs gadu plānu 1933-1935/6 (aviācijai) un Gaisa spēku vadību g. ģenerālis. utt. Tātad, ko var teikt par godīgumu?
Grūti saprast, kāpēc atkārtojas demonstratīvi daudzu punktu izlaidumi no jaunās literatūras un ļoti vērtīgais Ryszard Bartel, Jana Chojnicki, Tadeuš Kruļikewicz un Adam Kurowski darbs "No Polijas militārās aviācijas vēstures 1918-1939" 1978. gadā.
