Start-stop sistēma – kā tā ietekmē atsevišķas dzinēja sastāvdaļas ikdienas lietošanā?
Blogs

Start-stop sistēma – kā tā ietekmē atsevišķas dzinēja sastāvdaļas ikdienas lietošanā?

Automašīnas ar start-stop dzinējiem kļūst par vieglo automobiļu standartu Eiropā arvien stingrāku izmešu noteikumu dēļ. Tas darbojas, izslēdzot piedziņu, piemēram, pie luksoforiem, kam, pēc konstruktoru domām, vajadzētu ietekmēt degvielas ekonomiju un samazināt kaitīgo izplūdes gāzu emisiju atmosfērā. Pieņemot lēmumu par automašīnas iegādi ar šo sistēmu, ir vērts apsvērt gan tās priekšrocības, gan iespējamās problēmas, kas saistītas ar ikdienas lietošanu.

 Kā tas strādā?

Pēc automašīnas apturēšanas, pretdarbības izvēles un sajūga atlaišanas tās spēka agregāts tiek automātiski izslēgts. Dzinējs tiek restartēts, kad tiek nospiests sajūga pedālis (transportlīdzekļiem ar manuālo pārnesumkārbu) vai akseleratora pedālis automašīnām ar automātisko pārnesumkārbu. Start-stop sistēmai ir palīgfunkcija, un vadītājs to var jebkurā brīdī izslēgt.

Ar triboloģisko slodzi

Pēc definīcijas triboloģiskā slodze ir berzes procesu radīts nodiluma veids, kurā mainās saskares virsmu virsmas slāņu masa, struktūra un fizikālās īpašības. Triboloģiskā nodiluma intensitāte ir atkarīga no virsmas slāņu berzes zonu pretestības un mijiedarbības veida. Tik daudz jādefinē. Bet kā tas ir saistīts ar start-stop sistēmas darbību un tās ietekmi uz automašīnas dzinēju?

Viena no nevēlamākajām biežu apstāšanās un iedarbināšanas sekām ir triboloģiskā slodze, kas saistīta ar berzes procesiem starp atsevišķiem dzinēja komponentiem. Tie galvenokārt ir sadales vārpstas un balansēšanas vārpstas gultņi, tā sauktais balansētājs (ja tas ir uzstādīts konkrētai piedziņai), galvenie gultņi, savienojošais stienis un virzuļa tapas. Katru reizi, iedarbinot dzinēju, sekundes daļu starp dažādām dzinēja daļām notiek tiešs kontakts (metāls pret metālu), kura laikā notiek vislielākais kontakts – pat līdz 75 procentiem. dzinēja nodilums un ar to saistītie bojājumi. Tas ir saistīts ar faktu, ka tiešā saskares vietā ar dzinēja daļām ir pārāk plāns eļļas plēves slānis, ko speciālisti sauc par robežeļļošanas slāni. Lai pilnībā izprastu problēmas mērogu, jāatceras, ka standarta risinājumi paredz aptuveni 50 000 aizdedzes un izslēgšanas ciklu visā automašīnas dzīves laikā, savukārt automašīnā ar start-stop sistēmu šī vērtība var pat pārsniegt 500 000. piling uz augšu, start-stop sistēmas dizaineri par laimi paredzēja situācijas, kurās dzinējs pats no sevis neizslēgsies. Vadības dators to neizslēgs, ja darba temperatūra ir pārāk zema. Tas pats notiek, ja temperatūra ir pārāk augsta. Savukārt transportlīdzekļos, kas aprīkoti ar turbokompresoru, sistēma neizslēgs piedziņu, ja tā ir karsta (piemēram, pēc dinamiskas braukšanas). Dzinējs izslēgsies tikai pēc kāda laika vai nākamajā pieturā.

Nanotehnoloģijas palīgā

Tiešs metāla kontakts ar metālu nav vienīgā problēma ar dzinējiem, kas tiek apturēti un atkārtoti iedarbināti, izmantojot start-stop sistēmu. Bieža piedziņas bloka apstāšanās liek eļļai noplūst karterā, problēma ir arī pārāk zemā eļļas temperatūra, t.i. tā augstajā viskozitātē no dzinēja iedarbināšanas līdz brīdim, kad tas sasniedz atbilstošo darba temperatūru. Lai samazinātu bīstamo berzi, kas ierobežo piedziņas vienības kalpošanas laiku, jāizmanto vislabāk novērtētās motoreļļas. Viens no ieteikumiem šajā sakarā ir tā sauktās Nanodrive Oils, kas jau daudzus gadus ir veiksmīgi izmantotas augstas veiktspējas transportlīdzekļos. Kā viņi atšķiras no saviem tradicionālajiem kolēģiem? Šīs eļļas galvenokārt satur sastāvdaļas, kas veido zemas berzes pārklājumu uz dzinēja metāla daļām. Tomēr īsts jauninājums ir fakts, ka šis pārklājums, ko tehniski sauc par triboplēvi, paliek uz virsmas pat tad, ja dzinēja temperatūra pazeminās, kad dzinējs tiek izslēgts (ar parastām motoreļļām to nav vai tā ir robeža). Tas ierobežo bīstamo berzi, t.i. starp gredzeniem un cilindriem un tikpat bojājoša kloķvārpstas un vārsta berze. Tāpēc šķiet, ka triboplēve var efektīvi aizsargāt dzinēja metāla elementus - gan statiskos apstākļos, t.i. ar aukstu dzinēju un izslēgtu dzinēju, kā arī dinamiskos apstākļos normālas braukšanas laikā.

Pievieno komentāru