Drošības jostas. Vēsture, stiprinājuma noteikumi, aktuālie sodi

Viņi atrada savu pielietojumu automašīnās 50. gadu vidū, bet tad viņi nesaņēma atzinību. Mūsdienās reti kurš noliedz drošības jostu esamību, jo noskaidrots, cik efektīvi tās glābj veselību un dzīvību.

Drošības jostas tika piesprādzētas 20. gadsimta vagonos, un 1956. gados tās parādījās lidmašīnās. Tos sāka sērijveidā uzstādīt automašīnās tikai 1947. gadā. Aizsācējs bija Fords, kurš tomēr neko neieguva no šī uzņēmuma. Tādējādi citi amerikāņu ražotāji, kas piedāvāja klēpja jostas par papildu samaksu, jaunajam risinājumam izturējās nelabprāt. Pat laika gaitā ne visus amerikāņus pārliecināja ļoti labvēlīgā jostu statistika, un līdz pat šai dienai to izmantošana ASV nav obligāta. Eiropā viss ir pavisam savādāk. Tieši šeit radās pirmās trīspunktu drošības jostas, kas atbalstīja gurnus, vēderu un krūtis. Tie tika demonstrēti 544. gadā 1959. gada Volvo PV prototipa prezentācijas laikā, taču šis modelis ar trīspunktu drošības jostām uz ceļiem parādījās tikai XNUMX. gadā.

Redaktori iesaka: Hibrīda piedziņu veidi

Jaunais risinājums ieguva arvien vairāk atbalstītāju, un 1972. gados tam bija tik iedibināts pozitīvs viedoklis, ka dažās valstīs sāka ieviest obligātu drošības jostu, braucot priekšējos sēdekļos. Polijā pienākums uzstādīt drošības jostas priekšējos sēdekļos parādījās 1983. gadā, un 1991. gadā tika ieviests noteikums par obligātu drošības jostu piesprādzēšanu ārpus apdzīvotām vietām. XNUMX pienākums lietot drošības jostas sāka attiekties apdzīvotās vietās, kā arī attiecās uz pasažieriem aizmugurējos sēdekļos drošības jostu klātbūtnē (bija tikai jāsagatavo vietas to piesprādzēšanai.

Skatiet arī: Suzuki Swift mūsu testā

Vadītāja un pasažieru ķermeņa noturēšana negadījumā, īpaši frontālās sadursmes gadījumā, ir ļoti svarīga, lai samazinātu iespējamās traumas vai glābtu dzīvības. Cilvēks, kurš sēž bez aizsardzības priekšējā sēdeklī, var iet bojā frontālā sadursmē ar šķērsli ar ātrumu 30 km/h. Problēma ir tāda, ka ķermenis, kas pārvietojas šādā sadursmē pēc inerces, "sver" daudzkārt vairāk nekā tad, kad tas paliek nekustīgs. Kad automašīna ar ātrumu 70 km/h ietriecas fiksētā šķērslī, cilvēks ar ķermeņa masu 80 kg, izmests no sēdekļa, sasniedz aptuveni 2 tonnu masu, paātrinoties gravitācijas paātrinājuma laukā. Paiet tikai dažas sekundes desmitdaļas, tad virsbūve atsitas pret stūri un paneļa daļām, izkrīt cauri vējstiklam (braucot priekšējos sēdekļos un aizmugurējā sēdekļa centrā) vai atsitoties pret priekšējo sēdekļu atzveltnēm un, pēc tam, kad tie saplīst, instrumentu panelī (braucot uz aizmugurējiem sēdekļiem sānos). Frontālā sadursmē ar citu transportlīdzekli ir mazāks g-spēks, jo bremzēšana nav tik ātra (darbojas otra transportlīdzekļa saspiešanas zonas). Taču arī šajā gadījumā g-spēki ir milzīgi un izdzīvot šādu avāriju bez drošības jostas ir teju vai brīnums. Sakarā ar milzīgo slodzi, kas drošības jostām jāiztur, tās tiek pakļautas ļoti stingrām sertifikācijas pārbaudēm. Stiprinājuma vietām jāiztur septiņu tonnu slodze 0,002 sekundes, bet pašai jostai 24 stundas jāiztur aptuveni vienas tonnas slodze.

Drošības jostas pat visvienkāršākajā formā (trīspunktu, inerces) ļauj noturēt pasažieru ķermeni blakus sēdekļiem. Frontālā sadursmē autovadītāji piedzīvo milzīgus paātrinājumus (var radīt iekšējas traumas), taču tie netiek "izmesti" no sēdekļiem un tie ar lielu spēku nesatriecas pret auto detaļām. Svarīgi, lai drošības jostas būtu piesprādzētas gan priekšējā, gan aizmugurējā sēdeklī. Ja aizmugurējā sēdekļa pasažieris nepiesprādzē drošības jostas, frontālās sadursmes gadījumā viņš ietrieksies priekšējā sēdekļa aizmugurē, to salauzīs un smagi ievainos vai pat nogalinās priekšā sēdošo.

Drošības jostu pareizas darbības priekšnoteikums ir to pareizais novietojums. Tiem jābūt pietiekami augstumā, cieši jāpieguļ ķermenim un nedrīkst griezties. Īpaši svarīga ir pielāgošanās ķermenim. Pretstrāde starp korpusu un jostu nozīmē, ka frontālās sadursmes gadījumā ķermenis, kas lielā ātrumā virzās uz priekšu, vispirms atsitas pret jostām un pēc tam tās aptur. Šāds sitiens var izraisīt pat ribu lūzumu vai vēdera dobuma traumu. Tāpēc šobrīd plaši tiek izmantoti drošības jostu spriegotāji, kas avārijas laikā piespiež drošības jostas pret ķermeni. Tiem jābūt ātriem, tāpēc tie ir pirotehniski aktivizēti. Pirmos spriegotājus Mercedes izmantoja 1980. gadā, taču tie kļuva populāri tikai 90. gadā. Drošības jostas tiek pakāpeniski uzlabotas, lai nodrošinātu vislabāko iespējamo aizsardzību. Dažos risinājumos tie tiek uz laiku pievilkti uz korpusa uzreiz pēc stiprināšanas un pēc tam atkal atbrīvoti. Rezultātā tie ir gatavi atbilstošam spriegumam avārijas gadījumā. Pēdējā laikā drošības jostām aizmugurējā sēdekļu rindā ir sava veida drošības spilveni visneaizsargātākajā daļā (krūšu rajonā), lai novērstu jostas radītās traumas.

Jaunām automašīnām ražotāji nenorāda laika intervālu, pēc kura ir jānomaina drošības jostas. Viņiem ir neierobežots kalpošanas laiks, tāpat kā gaisa spilveniem. Vecākiem auto ir savādāk, dažkārt nomaiņa ieteicama pēc 15 gadiem. Tāpēc vislabāk ir noskaidrot, vēlams, izmantojot izplatītāju, kā tas izskatās ar konkrētu modeli. Siksnas bieži ir jānomaina pat pēc nelielām sadursmēm, tostarp tad, ja spriegotāji ir bojāti. Gadās, ka tinuma mehānisms darbojas ar lielu pretestību vai pat pielīp. Ja spriegotāji ir nostrādājuši, siksnas ir jānomaina. Izvairīšanās no remonta un bojātu jostu izmantošana rada milzīgu risku veselībai un dzīvībai.

Sods par nepiesprādzētām drošības jostām

Persona, kura nepilda šo pienākumu, ir atbildīga par braukšanu, neizmantojot drošības jostas. Sods par automašīnas vadīšanu bez drošības jostām ir 100 PLN un 2 soda punkti.

Vadītājam ir jānodrošina, lai visi transportlīdzeklī esošie būtu piesprādzēti. Ja viņš to nedara, viņam draud vēl viens naudas sods 100 PLN un 4 atzīmes. (45. gada 2. jūnija Ceļu satiksmes likuma 3. panta 20. daļas 1997. punkts (2005. gada Likumdošanas žurnāls, Nr. 108, 908. poz.).

Situācijā, kad vadītājs brīdināja pasažierus piesprādzēties un nezināja, ka pasažieri nav ievērojuši norādījumus, viņš sodu nemaksās. Tad katrs pasažieris, kurš nepiesprādzēsies, saņems naudas sodu 100 PLN apmērā.

Kā piesprādzēt drošības jostas?

Pareizi piesprādzētām jostām jāatrodas cieši pie ķermeņa. Vidukļa jostai jāaptinās ap gurniem pēc iespējas zemāk attiecībā pret vēderu. Krūškurvja siksnai ir jāiziet cauri pleca centram, neslīdot no pleca. Lai to izdarītu, vadītājam ir jānoregulē augšējais drošības jostas stiprinājuma punkts (sānu statīvā).

Ja braucējs ir stipri ģērbies, attaisiet viņa jakas vai jakas rāvējslēdzēju un pievelciet siksnas pēc iespējas tuvāk ķermenim. Pēc sprādzes piesprādzēšanas pievelciet krūškurvja siksnu, lai novērstu jebkādu atslābumu. Josta darbojas efektīvāk, jo ciešāk tā pieguļ aizsargātajai personai. Mūsdienu pašspriegojošās jostas neierobežo kustības, bet var kļūt pārmērīgi vaļīgas.

Drošības josta ir vislabākā vadītāja un pasažieru aizsardzība, ja to apvieno ar pareizi noregulētu galvas balstu un gaisa spilvenu. Galvas balsts pasargā kaklu no ļoti bīstamiem un sāpīgiem ievainojumiem straujas galvas atlieces gadījumā, bet spilvens pasargā galvu un krūtis no trieciena pret stūri, instrumentu paneli vai A statni; taču drošības pamats ir labi piesprādzētas drošības jostas! Tie noturēs ikvienu piesprādzētu drošā stāvoklī pat apgāšanās vai citu nekontrolētu kustību laikā.