Sagatavojies ziemas braukšanai
Steiga nav labÄkais padomdevÄjs, it Ä«paÅ¡i ziemÄ. Jo Ä«paÅ¡i autovadÄ«tÄjiem ir jÄievÄro Å¡is princips. Uz ceÄŒa ieteicams dubultot modrÄ«bu un izvairÄ«ties no pÄkÅ¡Åiem manevriem. JÅ«s varat sagatavoties noteiktÄm bÄ«stamÄm situÄcijÄm, uzlabojot braukÅ¡anas tehniku. Tas gan neatbrÄ«vo autovadÄ«tÄjus no pienÄkuma pielÄgot Ätrumu atbilstoÅ¡i ceÄŒa apstÄkÄŒiem.
Ledus, sniega kupenas, spÄcÄ«gi nokriÅ¡Åi ierobeÅŸo redzamÄ«bu, brauktuves ceÄŒi, kas parÄdÄs, iestÄjoties salam, no laukiem nopÅ«sts sniegs - tas viss nozÄ«mÄ, ka braucot ziemÄ, jÄbÅ«t Ä«paÅ¡i uzmanÄ«giem. âLai gan mÅ«su prasmes labos laikapstÄkÄŒos var Å¡Ä·ist pietiekamas, ziemÄ pat labÄkajam autovadÄ«tÄjam jÄbrauc ÄŒoti uzmanÄ«gi,â saka Macej Kopanski, Testu un apmÄcÄ«bu droÅ¡Ä«bas centra (TTSC) instruktors Bednary netÄlu no PoznaÅas. - Un jÅ«s varat droÅ¡i braukt ziemÄ. Viss, kas jums jÄdara, ir jÄievÄro daÅŸi vienkÄrÅ¡i padomi, viÅÅ¡ piebilst.
1. solis PÄrliecinieties, vai jÅ«su automaÅ¡Ä«na ir ideÄlÄ darba kÄrtÄ«bÄ
ZiemÄ ir pamanÄmas visas tÄs nolaidÄ«bas un nepilnÄ«bas, kuras iepriekÅ¡ nenovÄrtÄjÄm. Å eit liela nozÄ«me ir automaÅ¡Ä«nas darbÄ«bai visu gadu un atmiÅai par regulÄru bremÅŸu Å¡Ä·idruma, amortizatoru, degvielas filtra vai dzesÄÅ¡anas Å¡Ä·idruma nomaiÅu. - Stipri nodiluÅ¡i amortizatori pagarina bremzÄÅ¡anas ceÄŒu un padara automaÅ¡Ä«nu mazÄk izturÄ«gu. SavukÄrt dzesÄÅ¡anas Å¡Ä·idrums, kas pÄrÄk ilgi nav mainÄ«ts, var aizsalt un rezultÄtÄ pÄrplÄ«st radiators, skaidro KopaÅskis no TTSC. âÅ Äda nolaidÄ«ba ziemÄ var izraisÄ«t traÄ£iskas sekas.
MÄs nedrÄ«kstam aizmirst par riepu maiÅu. DaÅŸi autovadÄ«tÄji gaida lÄ«dz pirmajam sniegam vai izmanto vasaras riepas visu gadu. Uz ledus vai sniegotÄm virsmÄm daudz labÄk piemÄrotas ziemas riepas, kas izgatavotas no zemas temperatÅ«ras maisÄ«juma. ĪpaÅ¡ais protektora raksts novÄrÅ¡ sniega uzkrÄÅ¡anos zem riteÅiem. VÄrts iegÅ«t arÄ« sniega Ä·Ädes, kuras izmantosim ÄrkÄrtÄ«gi sareşģītos laikapstÄkÄŒos. Pirms aizdedzes atslÄgas pagrieÅ¡anas noteikti rÅ«pÄ«gi iztÄ«riet automaÅ¡Ä«nu. Varam sodÄ«t par maÅ¡Ä«nÄm, kas noklÄtas ar baltÄm pÅ«kÄm. TÄpÄc ir labi, ja pa rokai ir ledus skrÄpis, Å¡Ä·idrais atkausÄtÄjs vai birste.
2. solis PielÄgojiet savu braukÅ¡anas tehniku ââceÄŒa apstÄkÄŒiem
ZiemÄ Ä«paÅ¡a uzmanÄ«ba jÄpievÄrÅ¡ braukÅ¡anas gludumam. PrecÄ«zi pielejiet gÄzi, vienmÄrÄ«gi atlaidiet sajÅ«ga pedÄli, un, ja palÄninÄsim, darÄm to jÅ«tÄ«gi. ArÄ« stÅ«rÄÅ¡ana un pagrieÅ¡ana jÄveic bez pÄkÅ¡ÅÄm kustÄ«bÄm. NogrieÅŸoties vai tuvojoties krustojumam, mÄÄ£iniet pÄc iespÄjas ÄtrÄk samazinÄt Ätrumu, lai izvairÄ«tos no sÄnslÄ«des. Pat ja asfalts Å¡Ä·iet melns, tas var bÅ«t pÄrklÄts ar plÄnu, neredzamu ledus kÄrtu. JÄatceras, ka slidena virsma nozÄ«mÄ bremzÄÅ¡anas ceÄŒa palielinÄÅ¡anos. BremzÄÅ¡anas ceČš uz slidenas virsmas ir apmÄram piecas reizes garÄks nekÄ parastos apstÄkÄŒos. TurklÄt ierobeÅŸotÄ redzamÄ«ba un sliktie ceÄŒa apstÄkÄŒi nozÄ«mÄ, ka bremzÄÅ¡anas tehnika ziemÄ prasa lielu prasmi un pieredzi,â skaidro TTSC instruktors.
ZiemÄ arÄ« jÄatceras ievÄrot labu distanci no priekÅ¡Ä braucoÅ¡ajiem transportlÄ«dzekÄŒiem. Pat ja mÅ«su braukÅ¡ana ir nevainojama, citi autovadÄ«tÄji var mÅ«s pÄrsteigt, piemÄram, ar spÄcÄ«gu bremzÄÅ¡anu. TÄpÄc ÄŒoti svarÄ«ga ir koncentrÄÅ¡anÄs un gatavÄ«ba Ätri reaÄ£Ät - Ir ÄrkÄrtÄ«gi grÅ«ti noteikt droÅ¡u attÄlumu starp automaÅ¡Ä«nÄm metros. TÄpÄc mÄÄ£inÄsim to definÄt laika vienÄ«bÄs. Å ajÄ situÄcijÄ tÄ sauktais "divu otro noteikumu". Viena sekunde ir vadÄ«tÄja reakcijas laiks, otra ir jebkuram manevram. TomÄr jÄÅem vÄrÄ, ka tas ir minimÄlais laiks â jo vairÄk mÅ«su, jo labÄk, skaidro KopaÅskis.
3. darbÄ«ba ÄrkÄrtas situÄcijÄ saglabÄjiet mieru
Neskatoties uz to, ka mÄs sekojam iepriekÅ¡ sniegtajiem padomiem, var gadÄ«ties, ka nevarÄsim izvairÄ«ties no bÄ«stamas situÄcijas. ĪpaÅ¡i viegli paslÄ«dÄt ir ziemÄ, tÄpÄc ir vÄrts zinÄt, kÄ rÄ«koties Å¡ÄdÄ gadÄ«jumÄ. â AvÄrijas bremzÄÅ¡anas laikÄ pievelciet bremzi ar pilnu spÄku un pievelciet to lÄ«dz galam. PÄrmÄrÄ«gas pagrieÅŸamÄ«bas gadÄ«jumÄ pagrieziet stÅ«ri virzienÄ, kas pÄrklÄjas ar transportlÄ«dzekÄŒa aizmuguri, lai izlÄ«dzinÄtu riteÅus ar braukÅ¡anas virzienu. TomÄr, ja automaÅ¡Ä«na ir nepietiekami pagriezta, nospiediet gÄzes pedÄli. Ja tas nedarbojas, mÄs izmantojam bremzi, skaidro KopaÅskis no TTSC.
TeorÄtiski tas Å¡Ä·iet diezgan vienkÄrÅ¡i, taÄu praksÄ tie ir ÄrkÄrtÄ«gi sareşģīti elementi, un tÄpÄc ir vÄrts vingrinÄties, pirms mÄs ar tiem saskaramies ceÄŒÄ. Å eit labs risinÄjums var bÅ«t profesionÄla apmÄcÄ«ba braukÅ¡anas tehnikas uzlaboÅ¡anas jomÄ. IzvÄloties centru, jÄpievÄrÅ¡ uzmanÄ«ba tam, vai tam ir pareizi sagatavota trase, kas aprÄ«kota ar, piemÄram, aizsargplÄksnÄm. Tie ÄŒauj simulÄt sÄnslÄ«di pilnÄ«bÄ kontrolÄtos apstÄkÄŒos instruktora uzmanÄ«gÄ acÄ«s. Å Äda veida apmÄcÄ«bÄs apgÅ«sim arÄ« teorÄtiskos pamatus, jo Ä«paÅ¡i braukÅ¡anas fiziku, kas Ä«paÅ¡i noderÄs ziemÄ.