Lockheed Martin JAGM
Militārais aprīkojums

Lockheed Martin JAGM

Lockheed Martin JAGM

AH-1Z Viper kaujas kuģis palaiž AGM-114R Hellfire II raķeti testēšanas laikā 24. gada 2004. jūnijā. Fotogrāfijas Lockheed Martin

Šā gada jūnijā Lockheed Martin saņēma atļauju uzsākt JAGM gaiss-zeme vadāmo raķešu maza apjoma ražošanu. Nākamajos gados JAGM raķetes secīgi aizstās raķetes BGM-71 TOW, AGM-114 Hellfire II un AGM-65 Maverick.

114. gadu sākumā Pentagons pirmo reizi paziņoja par plānu aizstāt AGM-65 Hellfire un AGM-169 Maverick vadāmās raķetes ar vienu, daudzpusīgu raķeti. Būvniecības programma t.s. AGM-2007 JCM (Joint Common Missile). Pēc dažiem gadiem vērienīgā programma apstājās. XNUMX gadā tā tika palaista vēlreiz, šoreiz ar nosaukumu "Apvienotā gaisa un zemes raķete" - JAGM (Apvienotā gaisa un zemes raķete). Tajā pašā laikā ASV armija sāka programmu, lai izveidotu jaunu Hellfire raķetes versiju, ko apzīmēja ar nosaukumu Hellfire II. Raķete Hellfire II, kas izlaista sešās modifikācijās, izrādījās ļoti veiksmīga konstrukcija.

Vadāmās raķetes Hellfire vēsture aizsākās pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu vidū. Pēc tam ASV armija sāka programmu, lai izveidotu pusaktīvu lāzervadāmu gaiss-zeme raķeti uzbrukuma helikopteriem, kas paredzēti tanku, bruņumašīnu un nocietinājumu iznīcināšanai. Programmai ir saīsinājums HELLFIRE (HELikopters palaists FIRE un aizmirst - “helikopteri izšāva un aizmirsa”), kas pēc daudziem gadiem kļuva par raķetes nosaukumu - Hellfire. Raķeti ar apzīmējumu AGM-114A izstrādāja Rockwell International, kas 1982. gadā saņēma līgumu par to masveida ražošanu.

AGM-114A Hellfire raķetes sāka izmantot 1985. gadā un tika izmantotas AH-64A Apache un AH-1W SuperCobra helikopteros. Pēc tam to pārvadāšanai tika pielāgoti helikopteri OH-58D, MH-60K un L, kā arī jūras helikopteri SH-60B, HH-60H, MH-60R un S. Raķetes tika pārvadātas ar četrsliežu palaidējiem Marvin M272. (vēlāk: Lockheed Martin/Marvin M299 un M310), pateicoties kuriem viens helikopters varēja tikt bruņots ar līdz pat 16 Hellfire raķetēm. 20. gada 1989. decembrī Hellfire pirmo reizi kaujās izmantoja helikopteri AH-64A Apache operācijas Just Cause laikā Panamā. Ārkārtīgi veiksmīgā raķešu izmantošana operācijas Desert Storm laikā 1991. gada janvārī neapšaubāmi veicināja viņu aizraujošo starptautisko karjeru. Šodien tie atrodas 28 valstīs.

Hellfire Raķete I

Vadāmā raķete Hellfire tika veidota kā modulāra sistēma (HMMS – Hellfire Modular Missile System), tāpēc to var salīdzinoši viegli pārveidot, nomainot atsevišķus elementus. Raķete sastāv no četriem galvenajiem moduļiem: tuvināšanas galvas, kaujas lādiņa (BC), vadības nodalījuma un dzinēja nodalījuma (dzinēja).

Pirmās paaudzes raķetes (Hellfire I) tika izgatavotas četrās galvenajās modifikācijās: AGM-114A, AGM-114B, AGM-114C un AGM-114F. Tika izveidota arī zemes versija ar nosaukumu AGM-114A GLH-L (Ground Launched Hellfire-Light), kas šauj no transportlīdzekļos uzstādītām cauruļveida palaišanas ierīcēm. Raķetes AGM-114A sauszemes versiju ar apzīmējumu RBS-17 ir pasūtījusi Zviedrija. Šīs raķetes tiek palaistas no pārnēsājamām sliežu palaišanas ierīcēm, kas uzstādītas uz salokāmiem statīviem. RBS-17 ir bruņoti ar sprādzienbīstamiem sadrumstalotības lādiņiem.

AGM-114A garums ir 1,63 m, fizelāžas diametrs ir 0,177 m (spuras laidums 0,71 m) un svars 45 kg. Tā maksimālais darbības rādiuss ir 8 km. Kaujas galviņa ir vara formas koniska formas lādiņš (HEAT — High Explosive Anti-Tank), kas sver astoņus kilogramus. Šāviņam ir pusaktīva lāzera mērķēšana. Mērķis ir jāizgaismo ar lāzera staru no ārēja avota (helikoptera vai zemes operatoriem). Kā spēkstacija tiek izmantots cietais raķešu dzinējs Thiokol TX-657. Dzinējs rada sākotnējo paātrinājumu g + 10 un var paātrināt šāviņu līdz maksimālajam ātrumam 1520 km / h.

AGM-114B un AGM-114C ir tādi paši izmēri un specifikācijas kā AGM-114A. AGM-114B ir AGM-114A raķete, kas aprīkota ar nesmēķējošu M120E1 dzinēju, savukārt C versija ir AGM-114A ar Safe/Arming Device (SAD) elektronisko moduli. Šī versija tika izstrādāta Navy (ASV Navy) saskaņā ar to drošības prasībām ieročiem, ko izmanto uz kuģiem.

AGM-114F versija ir tā sauktā. starpposma versija. Raķete ir bruņota ar divpakāpju HEAT sistēmu, kas spēj iekļūt transportlīdzekļa bruņās, kas pastiprinātas ar vecāka tipa reaktīvām bruņām (ERA — Explosive Reactive Armor un SLERA — Self-Limiting Explosive Reactive Armor). Tomēr dati par iespiešanās spējām ir klasificēti. Kaujas galviņa sver 9 kg. Raķete AGM-114F ir garāka par A/B/C versiju – 1,80 m un smagāka – 48,5 kg. Tā efektīvais diapazons ir mazāks un ir aptuveni 7 km.

Rocket Hellfire II

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā tika izstrādātas otrās paaudzes Hellfire raķetes ar nosaukumu Hellfire II. Bija seši galvenie varianti, kas apzīmēti kā: AGM-114K, AGM-114L, AGM-114P, AGM-114M, AGM-114N un AGM-114R.

Pirmā no Hellfire II saimes raķete AGM-114K tika uzbūvēta uz AGM-114F bāzes. Tomēr tas ir īsāks (1,63 m) un vieglāks (45,4 kg), un tā darbības rādiuss ir 8 km. AGM-114K ir bruņots ar divpakāpju formas lādiņu. Lāzeram vadība ir daļēji aktīva, taču tā optoelektroniskās ierīces ir izturīgākas pret traucējumiem. Tam ir arī digitālais autopilots, kas ļauj saglabāt lidojuma virzienu pat tad, ja lāzera signāls zūd vai tiek pārtraukts. AGM-114K standartā ir aprīkots ar jaunu, elektronisku bruņojuma/aizsardzības moduļa versiju (ESAF - Electronic Safe, Arm, Fire). Uz AGM-114K bāzes tika izveidots arī variants, kas saņēma apzīmējumu AGM-114K-2A. Raķetei ir kumulatīvs spēcīgi sprādzienbīstams kaujas lādiņš (kumulatīvais lādiņš atrodas metāla "piedurknē"). Ļauj efektīvāk iznīcināt viegli bruņotos vai neapbruņotos transportlīdzekļus un nocietinājumus atklātās vietās.

AGM-114L Longbow Hellfire ir AGM-114K versija, kas īpaši izstrādāta AH-64D Apache Longbow helikopteriem. Raķetes garums ir 1,76 m un svars 49 kg. Tā ir pirmā Hellfire raķete, kas darbojas uguns un aizmirsti režīmā un jebkuros laika apstākļos. Tas ir aprīkots ar aktīvo milimetru viļņu izvietošanas (MMW) radaru, un raķešu vadības sistēmā tiek izmantota inerciālā vienība. Pēc palaišanas raķete tiek mērķēta uz mērķi, izmantojot tās virzošās galvas starojumu. Šajā posmā nav nepieciešams pavadīt mērķi ar helikopteru. Radara izmantošana arī ļauj efektīvi izsekot mērķim, ko paslēpuši dūmi, migla vai putekļi. Šādos apstākļos mērķa izgaismošana ar lāzera staru ir neefektīva stara izkliedes vai laušanas dēļ. Raķete AGM-114L ir bruņota ar divpakāpju formas lādiņu. Sākotnējo kaujas gatavību AGM-114L sasniedza 2000. gadā.

Raķete AGM-114M tika izstrādāta pēc ASV Jūras spēku (US Navy) pasūtījuma. Uz AGM-114K bāzes uzbūvētās raķetes garums ir 1,63 m, tā masa ir 48,2 kg, un tai ir aizdedzinoša sadrumstalotības kaujas galviņa (HEI - High-Explosive Incendiary). To izmanto laivu un viegli bruņu kuģu iznīcināšanai, kā arī t.s. vieglie mērķi, kas atrodami apdzīvotās vietās. Šīs raķetes arī tika nodotas ekspluatācijā 2000. gadā.

Raķete AGM-114N tika izveidota arī uz AGM-114K bāzes, un tai ir tādi paši izmēri un svars kā AGM-114M. Šis ir variants ar termobarisko (degvielas-gaisa) spiedienu. Kumulatīvajai kaujas galviņai ir metāla apvalks, kas detonācijas laikā spēcīgi deg (MAC — Metal Augmented Charge). Tās sprādziens var "izsūkt" gaisu no ēkām, bunkuriem vai alām. Atklātā zemē tam raksturīgs liels iznīcināšanas rādiuss, tāpēc tas ir ideāli piemērots t.s. mīkstie mērķi.

No otras puses, AGM-114P versija ir AGM-114K versija, kas tika izstrādāta īpaši droniem. To var palaist no liela augstuma (kur parasti darbojas droni), un tam ir paaugstināta izturība pret atmosfēras parādībām (vējš, temperatūras izmaiņas). Palaižot, tas var mainīt savu lidojuma trajektoriju līdz pat 180 grādiem, padarot to vieglāk lietojamu bezpilota lidaparātiem, kas ir mazāk manevrējami nekā helikopteri.

Pievieno komentāru