F-35A Lightning II Eiropā
F-35 tika izstrādāts kā uz tīklu orientēta kaujas lidmašīna, kas šajā ziņā darbojas kā vārteja, vienlaikus nodrošinot arī citus tīkla elementus ar integrētu taktisko attēlu. Tas palielinās visu tīkla elementu situācijas izpratnes līmeni līdz līmenim, kas līdzvērtīgs F-35 pilota situācijas izpratnei.
31. janvārī Deblinā notika oficiālā līguma parakstīšanas ceremonija par 32 Lockheed Martin F-35A Lightning II lidmašīnu iegādi Polijas gaisa spēkiem. Tādējādi Polija pievienojās tām septiņām Eiropas valstīm, kuras jau ir izvēlējušās F-35 – Beļģijai, Dānijai, Nīderlandei, Norvēģijai, Turcijai, Itālijai un Apvienotajai Karalistei. Izmantojot šo iespēju, ir vērts prezentēt F-35A iepirkumu programmu progresu un pašreizējo stāvokli augstāk minētajās valstīs un vietējo uzņēmumu iesaistīšanos globālās šāda veida lidmašīnu flotes ražošanas un apkopes programmu īstenošanā.
Piektās paaudzes F-35 Lightning II (Joint Strike Fighter, JSF) daudzfunkcionālo kaujas lidmašīnu programma jau no paša sākuma ir bijusi starptautiska. Tika izstrādāti trīs F-35 varianti, lai aizstātu vairāku veidu lidmašīnas, ko izmanto gan ASV, gan sabiedrotajās valstīs: F / A-18 Hornet, F-16 Fighting Falcon, F-4 Phantom II, A-10 Thunderbolt II, Tornado, AMX un Harrier. Valstis, kuras ir ieinteresētas iegādāties F-35 un atbilst ASV drošības prasībām, var piedalīties JSF programmas sistēmas izstrādes un demonstrēšanas (SDD) fāzē. Apmaiņā pret finansiālu ieguldījumu viņi varētu turpināt piedalīties darbības testos un pēc tam masveida ražošanā, kļūstot par t.s. sadarbības partneri (Sadarbības programmas partneri, CPP).
Atkarībā no ārvalstu partneru iesaistes līmeņa CPP tika iedalītas trīs grupās. Vienīgais 1. līmeņa partneris (Tier 1 jeb Level 2004) ir Apvienotā Karaliste, kuras finansiālais ieguldījums līdz 2,056. gadam bija 5,1 miljards ASV dolāru (toreiz tas bija 2002% no SDD posma kopējām izmaksām). Pirms 1,028 Itālija (2,5 miljardi ASV dolāru; 800%) un Nīderlande (2,0 miljoni ASV dolāru; 2%) arī pievienojās JSF kā 144. līmeņa partneri. Austrālija (0,4 miljoni; 110%), Dānija (0,3 miljoni; 100%), Kanāda (0,2 miljoni; 122%), Norvēģija (0,3 miljoni; 175%) un Turcija (0,4 miljoni; 3%) kļuva par 35. līmeņa partneriem. (Līmenis / XNUMX. līmenis). Savukārt Izraēla un Singapūra pievienojās JSF programmai kā tā sauktie drošības sadarbības dalībnieki (SCP) - viņi par programmu bija informēti, taču tiešā veidā tajā nepiedalījās. Pārējie F-XNUMX pircēji tiek uzskatīti par eksporta klientiem.
No Eiropas NATO valstīm Beļģija, Dānija, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Turcija (kas tomēr 35. gadā tika izslēgta no programmas) un Itālija joprojām izteica vēlmi iegādāties F-2019A lidmašīnu ar parasto pacelšanos un nosēšanās (CTOL) un F-35B īsa pacelšanās un vertikālā nosēšanās (STOVL) uz Apvienoto Karalisti un Itāliju (sk. Aviation International Nr. 8/2019). Citi potenciālie F-35 pircēji Eiropā ir Somija, Grieķija, Spānija, Rumānija un Šveice, taču par tām vēl nav pieņemti saistoši lēmumi.
Lidmašīnas F-35 pieņemšana nozīmē ne tikai strauju Gaisa spēku kaujas potenciāla un operatīvo spēju pieaugumu, bet arī būtiskas izmaiņas personāla apmācības programmās un procedūrās gaisa kuģu korpusu, dzinēju un aviācijas elektronikas apkopei, remontam un kapitālremontam. Dārgi ieguldījumi nepieciešami arī aviācijas bāzu infrastruktūrā, kā arī lidmašīnu apkalpošanas uz zemes aprīkojumā un apgādē. Zināma kompensācija par izmaksām ir vietējo uzņēmumu dalība lidmašīnu ražošanas, apkopes un turpmākās modernizācijas programmās (Ražošana, Ilgtspējība un turpmākā attīstība, PSFD), kas izstrādātas vairākus gadu desmitus. Tas sniedz izmērāmus ilgtermiņa ekonomiskos ieguvumus valstīm, kuras nolemj iegādāties F-35, piemēram, piekļuvi jaunām tehnoloģijām, darba vietas, budžeta ieņēmumus.
Beļģija
Diskusijas par F-16 lidmašīnu pēcteču iegūšanu Beļģijā sākās pirms vairāk nekā desmit gadiem, taču tikai 17. gada 2017. martā valdība izsludināja oficiālu uzaicinājumu piedalīties konkursā. F-35A konkurentiem ACCaP (Air Combat Capability Program) bija jābūt Boeing F/A-18E/F Super Hornet, Dassault Rafale, Eurofighter Typhoon un Saab JAS 39E/F Gripen. Tā paša gada 19. aprīlī Boeing izstājās no konkursa. Zviedri to pašu izdarīja 10. jūlijā. Oktobrī Beļģijas valdība noraidīja Francijas priekšlikumu tehniskas dabas dēļ. 19. gada 2018. janvārī ASV Valsts departaments piekrita iespējamai 34 F-35A pārdošanai Beļģijai saskaņā ar FMS (Foreign Military Sales) procedūru.
Konkursu bija paredzēts noslēgt 2018. gada jūnijā, taču tas tika pārcelts uz oktobri. Milzīgo izmaksu dēļ Brisele apsvēra citas iespējas, tostarp atkal piedāvāt Francijai vai uzlabot esošos F-16. Visbeidzot, 25. gada 2018. oktobrī tika nolemts izvēlēties lidmašīnu F-35A ar avionikas programmatūru Block 4. Tādējādi Beļģija kļuva par trīspadsmito valsti, kas iegādājusies F-35. Preses konferences laikā Beļģijas aizsardzības ministrs Stīvens Vandeputs paziņoja, ka amerikāņu priekšlikums ir labākais katrā no septiņiem vērtēšanas kritērijiem un ka F-35A ir labākā izvēle mūsu valstij finanšu, darbības un nozares ziņā.
Paredzams, ka 34 F-35A iegādes izmaksas kopā ar loģistiku un personāla apmācību līdz 3,8 gadiem, iespējamā līguma summa varētu būt 4 miljardi eiro). Paredzams, ka piegādes sāksies 2030. gadā un turpināsies līdz desmitgades beigām. Sākotnējā ekspluatācijas gatavība (IOC) jāsasniedz 6,53 vidū, bet pilnīga ekspluatācijas gatavība (FOC) - 2023. gada janvārī. Saskaņā ar plāniem F-2027A paliks aviācijas komponentē (Luchtcomponent; Composante Air; [beļģu]). Gaisa komponents) Beļģijas Aizsardzības spēki (Defense; La Défense; [Beļģijas] Aizsardzības spēki) vismaz līdz 2029. gadam.
F-35 programmā piedalās daudzi Beļģijas uzņēmumi. Nīderlandes uzņēmums Fokker Technologies ir pasūtījis amortizatora spuru ražošanu uzņēmumam Asco Industries Zaventemā. 2018. gada martā Gosselis bāzētā Sonaca parakstīja līgumu ar Lockheed Martin par atsevišķu F-35 konstrukcijas elementu ražošanu. Savukārt Aizdedze! (Kopuzņēmums starp Sonaca un Sabena Aerospace) nodarbosies ar loģistiku (operāciju vadība, rezerves daļu izplatīšana, zemes aprīkojums, gaisa kuģu remonts un aprīkojuma modernizācija) un pilotu un mehāniķu apmācību. Saskaņā ar līgumu ar Pratt & Whitney Belgium Engine Center (BEC) Lježā, kas pieder Norvēģijas uzņēmumam AIM Norway, viņš piedalīsies F135 dzinēju periodiskajās pārbaudēs, remontos un kapitālremontos. ILIAS Solutions nodrošinās IT rīkus autoparka pārvaldībai, apkopei un iepirkumiem.
Dānija
Dānija izteica vēlmi pievienoties JSF programmai 1997. gadā un kļuva par trešā līmeņa partneri 2002. gadā. 2005. gada augustā Dānijas valdība oficiāli uzsāka jaunu iznīcinātāju iegādes procedūru (programma Nyt Kampfly), lai aizstātu gaisa spēkos izmantotos F-16 (Flyvevåbnet; Dānijas Karaliskā gaisa spēki, RDAF). Toreiz tika domāts par 48 transportlīdzekļu iegādi. Kandidātu vidū bija Lockheed Martin F-35A, Saab JAS 39 Gripen un Eurofighter Typhoon. Tomēr franču Rafale nebija klāt, jo Dassault izstājās no konkursa. 2007. gada decembrī no sacensībām izstājās arī Eurofighter, bet 2008. gada maijā Boeing pievienojās F/A-18E/F Super Hornet. Uzvarējušais dizains bija jāizraugās 2009. gadā, taču drīzumā konkurss aizkavējās par vienu gadu, un 2010. gada martā visa programma tika apturēta finansiālu apsvērumu dēļ.
13. gada 2013. martā dāņi atsāka konkursa procedūru, aicinot tajā piedalīties visus tos pašus četrus uzņēmumus. Šoreiz runa bija par 24-32 lidmašīnu iegādi. Detalizēti pieprasījumi tika nosūtīti 10. gada 2014. aprīlī, un līdz 21. jūlijam tika saņemti trīs piedāvājumi (Saab tikmēr izstājās no piedāvājuma). Lēmumu par konkrēta tipa lidmašīnas izvēli bija paredzēts pieņemt līdz 2015.gada jūnija beigām, taču 27.maijā tas tika pārcelts. Galu galā tikai 12. gada 2016. maijā Dānijas premjerministrs Larss Loke Rasmusens un aizsardzības ministrs Pīters Kristensens paziņoja, ka valdība ieteiks parlamentam iegādāties 27 F-35A aptuveni 3 miljardu ASV dolāru (20 miljardu CZK) vērtībā. . 9.jūnijā valdības lēmumu apstiprināja opozīcijas politiskās partijas. Līgums par astoņu LRIP 12 sērijas vienību ražošanu un piegādi tika parakstīts 2018. gadā. Pēc tam tiks pasūtītas divas vienības LRIP 13 sērijai un četras LRIP 14 sērijai.
16. gada 2019. janvārī Lockheed Martin rūpnīcā Fortvērtā sākās pirmā Dānijas F-35A (RDAF reģistrācijas numurs L-001) priekšējās fizelāžas montāža. Gaidāms, ka lidmašīna tiks pabeigta šogad, pirms nākamgad tā tiks nodota RDAF Luke AFB vajadzībām Arizonā. Dāņu pilotus apmācīs ASV gaisa spēku 308. iznīcinātāju spārna 56. iznīcinātāju eskadriļa "Emerald Knights". Saskaņā ar plānu F-35A lidmašīnu piegāde ilgs līdz 2026. gadam. Sākotnējā operatīvā gatavība (IOC) jāsasniedz 2025. gadā, bet pilnīga operatīvā gatavība (FOC) – 2027. gadā.
Dānijas uzņēmums Terma jau daudzus gadus ražo konstrukcijas elementus un aprīkojumu visām trim F-35 modifikācijām, t.sk. apakšspārna gaiss-zeme ieroču piloni, GAU-22/A lielgabala ventrālais konteiners F-35B un F-35C versijām, saliktas horizontālās astes priekšējās malas, kompozītmateriālu paneļi, kas nosedz fizelāžas vidusdaļu un horizontālo un vertikālo asti, AN radara komponenti /APG-81 un AN/AAQ-37 (elektrooptiskā sadalītā apertūras sistēma, EO DAS) brīdinājuma sistēmas. Uzņēmums Multicut ražo duralumīnija kronšteinus un turētājus stiprinājumiem un stiprinājumiem lidmašīnas korpusam un F135 dzinējam. Dānijas Avionikas testēšanas centrs (ATCD; Termy un Scandinavian Avionics kopuzņēmums) veiks Dānijas F-35A avionikas komponentu apkopi, remontu un modernizāciju.
Holandia
16. un 16. gadsimta mijā, īstenojot programmu F-35A / B iznīcinātāju modernizācijai līdz F-5AM / BM standartam, holandieši sāka apsvērt iespēju iegādāties savus pēctečus. Lidmašīna F-2002 tika uzskatīta par perspektīvāko, tāpēc 15. gada 2006. jūnijā Nīderlande pievienojās JSF programmas SDD fāzei un 30. gada 2008. novembrī parakstīja līgumu par dalību arī PSFD posmā. Nīderlandes parlaments 2. gada 2009. maijā piekrita finansēt Karalisko gaisa spēku (Koninklijke Luchtmacht, KLu; Nīderlandes Karalisko gaisa spēku, RNLAF) dalību sākotnējā darbības pārbaudē (IOT&E). Viņu vajadzībām 35.gada 01.jūnijā tika iegādāts pirmais F-001A (AN-19; RNLAF F-2010), bet 02 otrais (AN-002 / F-3). Lidmašīnas tika ražotas kā daļa no LRIP (Low-Rate Initial Production) sērijas 4 un 1. Pirmais eksemplārs tika izlaists 2012. gada 2. aprīlī, otrais 2013. gada 6. martā. Tie tika pārbaudīti 2012. gada 27. augustā un RNLAF iegādājās attiecīgi 2013. gada 25. jūnijā 12. gada jūlijā un 2013. gada 35. septembrī, un tie kļuva par pirmajiem F-XNUMXA, kas piegādāti ārvalstu lietotājam.
