Dornier Do 17 3. daļa
Agrā vakarā III./KG 2 lidmašīnas tika nosūtītas uz mērķiem, kas bija koncentrēti ap Čārlvilu. Virs mērķa bumbvedēji sastapa spēcīgu un precīzu pretgaisa uguni; ievainoti seši apkalpes locekļi - viena no Dorniers pilots Ofv. Čilla no gūtajām traumām nomira tajā pašā dienā Luftwaffe lauka slimnīcā. Viens bumbvedējs no 7./KG 2 (Fw. Klöttchen) tika notriekts un tā ekipāža sagūstīta. Vēl divi, ieskaitot komandlidmašīnu ar 9./KG 2, Oblt. Davids, tika smagi bojāti un bija spiesti veikt ārkārtas nosēšanos Biblis lidostā. Vouzier apgabalā I un II./KG 3 grupas pārtvēra iznīcinātāji Hawk C.75 no GC II./2 un GC III./7 un Hurricanes no 501 eskadras RAF. Sabiedroto iznīcinātāji notrieca trīs Do 17 Z bumbvedējus un sabojāja vēl divus.
13. gada 14. un 1940. maijā Vērmahta vienības ar Luftwaffe atbalstu ieņēma placdarmus otrpus Māsam Sedanas rajonā. Do 17 Z ekipāžas, kas pieder KG 2, izcēlās darbībā, jo īpaši precīzi bombardēja franču pozīcijas. Koncentrēta Francijas pretgaisa aizsardzības ugunsgrēka rezultātā viena lidmašīna tika zaudēta 7/KG 2 apmērā un bojājumi vēl sešiem. Ļoti aktīvas bija arī Do 17 Z ekipāžas no KG 76; zemes ugunsgrēkā tika bojāti seši bumbvedēji.
Do 17 Z bumbvedēji darbojās arī 15. gada 1940. maijā. Ap pulksten 8 aptuveni 00 Dornier Do 40 Z grupa, kas piederēja I. un II./KG 17, ko pavadīja vairāki divu dzinēju Messerschmitt Bf 3 C no III./ZG 110. , uzbruka, netālu no Reimsas to pameta 26 eskadras RAF viesuļvētra. Messeršmiti uzbrukumu atvairīja, notriecot divus britu iznīcinātājus un zaudējot divus savus. Kamēr eskorts bija aizņemts cīņā ar ienaidnieku, bumbvedējiem uzbruka 1. eskadras RAF Hurricanes. Briti notrieca divus Do 501 Z, bet zaudēja divus lidaparātus un paši sevi, apšuvusi ar klāja pretgaisa ieroču ložmetēju uguni.
Īsi pirms pulksten 11:00 Namūras viesuļvētru apkaimē patrulēja RAF Nr. 17 eskadra, kas uzbruka septiņiem līdz 8 Zs no 76./KG 3. Briti notrieca vienu bumbvedēju par divu lidmašīnu zaudēšanu. Vienu no tiem notrieca vācu bumbvedēju klāja ložmetēji, bet otru savā kontā ieskaitīja III./JG 26 leitnants V. Joahims Minhebergs. Vēlā pēcpusdienā 6./KG 3 zaudēja vēl vienu Do 17, notriekts. pār Luksemburgu, ko veica sabiedroto kaujinieki. Tajā dienā galvenie KG 2 uzlidojumu mērķi bija dzelzceļa stacijas un iekārtas Reimsas apgabalā; trīs bumbvedējus notriekuši iznīcinātāji un vēl divus sabojājuši.
Izlauzusies cauri frontei pie Sedanas, vācu armija sāka ātru gājienu uz Lamanša krastu. Do 17 galvenā misija tagad bija bombardēt atkāpušās sabiedroto kolonnas un karaspēka grupas, kas koncentrējās Vācijas koridora malās, lai mēģinātu veikt pretuzbrukumu. 20. maijā Vērmahta bruņotie spēki sasniedza kanāla krastus, atdalot Beļģijas armiju, Lielbritānijas ekspedīcijas spēkus un daļu Francijas armijas no pārējiem spēkiem. 27. maijā sākās britu karaspēka evakuācija no Denkerkas. Luftwaffe saskārās ar sarežģītu uzdevumu, jo Denkerkas apgabals atradās Anglijas austrumos bāzēto RAF iznīcinātāju darbības rādiusā. Agri no rīta virs mērķa parādījās Do 17 Z, kas pieder KG 2; darbību atcerējās Gefru. Helmuts Heimans - radio operators U5 + CL lidmašīnas apkalpē no 3./KG 2:
27. maijā viņi pulksten 7:10 pacēlās no Geinšeimas lidostas, lai veiktu operatīvu lidojumu Denkerkas-Ostendes-Zebruges rajonā ar uzdevumu apturēt britu karaspēka atkāpšanos no Francijas. Pēc bezgalīgas ierašanās galamērķī mēs tur nokļuvām 1500 m augstumā Pretgaisa artilērija šāva ļoti precīzi. Nedaudz atslābinājām atsevišķo taustiņu secību, sākot ar vieglām izvairīšanās vietām, lai šāvējiem būtu grūtāk mērķēt. Mēs ieradāmies pa labi pēdējās atslēgas noliktavā, tāpēc mēs sevi saucām par "Kugelfang" (ložu ķērājs).
Pēkšņi es redzēju divus cīnītājus, kas rāda tieši uz mums. Es uzreiz iekliedzos: "Skatieties, divi cīnītāji no aizmugures pa labi!" un sagatavojiet savu ieroci šaušanai. Pīters Broihs izlaida gāzi, lai samazinātu attālumu līdz priekšā braucošajai automašīnai. Tādējādi mēs trīs varējām apšaudīt kaujiniekus. Viens no iznīcinātājiem uzbruka ar nepieredzētu niknumu, neskatoties uz mūsu aizsardzības uguni un nepārtraukto pretgaisa uguni, un pēc tam lidoja tieši mums pāri. Kad tas ar ciešu pagriezienu atlēca no mums, mēs redzējām tā apakšējās daivas nokrāsotas baltā un melnā krāsā.
Viņš veica savu otro uzbrukumu no labās uz kreiso pusi, šaujot pa pēdējo taustiņu rindā. Vēlāk viņš atkal rādīja mums lokus uz spārniem un aizlidoja ar savu biedru, kurš visu laiku viņu sedza, neiesaistoties kaujā. Viņš vairs neredzēja savu uzbrukumu sekas. Pēc veiksmīga sitiena nācās izslēgt vienu no dzinējiem, atvienoties no formējuma un steigties atpakaļ.
Mēs izšāvām lāpu virs Mozeles-Trīres lidostas un sākām nosēšanās manevru. Viss planieris dārdēja un šūpojās uz visām pusēm, taču, neskatoties uz to, ka darbojās tikai viens dzinējs un ložu caurdurtas riepas, Pēteris raiti pielika mašīnu pie jostas. Mūsu drosmīgais Do 17 guva vairāk nekā 300 sitienus. Saplīsušo skābekļa tvertņu uzspridzināšanas dēļ man krūtīs bija iestrēguši daži gružu gabali, tāpēc nācās doties uz Trīres lazareti.
Četras III./KG 17 Do 3 Z atslēgas, kas atradās degvielas tvertnēs uz rietumiem no ostas, tika pārsteigtas ar negaidītu Spitfire eskadras uzbrukumu. Bez medību seguma bumbvedējiem nebija nekādu izredžu; minūšu laikā seši no viņiem tika notriekti. Tajā pašā laikā atgriežoties pie bāzes Do 17 Z no II. un III./KG 2 uzbruka RAF Nr. 65 eskadras Spitfires. Britu iznīcinātāji notrieca trīs Do 17 Z bumbvedējus un vēl trīs tika smagi bojāti.
