Chevrolet Captiva – ļoti nenovērtēts

Katrai sevi cienošai koncernam ir pārdošanā kāds apvidus auto vai krosovers – it īpaši, ja zīmols ir no ASV. Bet cik aktuāls ir Chevrolet Captiva Amerikas autobūves nozarei un vai ir vērts pirkt lietotu?

Chevrolet galu galā pagriezās un izstājās no Eiropas tirgus. Saikne ar Daewoo, iespējams, liedza viņam iekarot veco kontinentu, un pat plakāti, uz kuriem blakus Lacetti stāvēja Corvette vai Camaro, vai ... Chevrolet Nubir, jo tie bija, šeit nepalīdzēja. Tas ir tāpat kā iet uz to pašu sporta zāli ar Halku Hoganu un lielīties ar to tikai tāpēc, ka jums vairs nebūs muskuļu. Tomēr starp Eiropas Chevrolet var atrast interesantus piedāvājumus - piemēram, Captiva modeli. Ražotājs uzsvēra, ka šis auto radīts ar veltījumu Vecajai pasaulei. Un poļi? Vītne. Viņi labprātāk apmeklēja Volkswagen un Toyota izstāžu zāles. Neliels apvidus auto ar zeltainu tauriņu uz motora pārsega mūsu valsti neiekaroja, bet tomēr tika pārdots daudz labāk nekā tā dvīņubrālis no General Motors – Opel Antara. Lielākus panākumus, ja to tā var nosaukt, lielā mērā noteica zemāka cenas zīme un nedaudz praktiskāks interjers.

Vecākās Captivas ir no 2006. gada, bet jaunākās ir no 2010. gada – vismaz, ja runa ir par pirmo paaudzi. Vēlāk tirgū ienāca otrs, lai gan tā vairāk bija evolūcija nekā revolūcija, un izmaiņas galvenokārt bija ārējā dizainā. “Edynka” neizskatās īpaši amerikāniski, patiesībā nekas ārkārtējs neizceļas. Ak, apvidus transportlīdzeklis ar mierīgu dizainu – pat dubultā pastiprināšanas sistēma neslēps maigu noskaņojumu. Sekundārajā tirgū jūs varat atrast modeļus ar piedziņu uz vienas vai abām asīm. Bet vai ir vērts tos pirkt?

Usterki

Atteices koeficienta ziņā Captiva nav ne labāks, ne sliktāks par Opel Antara – galu galā šis ir tāds pats dizains. Salīdzinot ar citiem zīmoliem, šis rezultāts ir diezgan vidējs. Būtībā sabojājas stūres mehānisms, arī bremžu un izplūdes sistēmas cieš no nelielām kaitēm. Benzīna dzinēji ir veci, tāpēc tajos nav daudz kas, kas var salūzt, un galvenokārt sabojājas aparatūra. Dīzeļi ir cita lieta – tur var būt nepieciešama apkope iesmidzināšanas sistēmai, daļiņu filtram un dubultmasu ritenim. Lietotāji sūdzas arī par sajūga problēmām un problemātisku automātisko pārnesumkārbu, kas var raustīties. Kā jau mūsdienu automašīnās – arī elektronika sagādā nepatīkamus pārsteigumus. Mēs runājam par to, kas atrodas zem pārsega, sensoriem un kontrolieriem, kā arī par salona aprīkojumu. Tas nozīmē, ka Captiva nav liela problēma. Arī interjerā var atrast daudz pārsteigumu.

interjers

Šeit vājās puses saduras ar stiprajām pusēm, lai tās dzirksti. Tomēr priekšplānā izceļas sliktas apdares. Plastmasa ir cieta kā valriekstu čaumalas, un tā var arī čīkstēt. Tomēr bagāžniekā gaida pārsteigums, jo Captiva atšķirībā no Antara piedāvā trešo sēdekļu rindu. Tiesa, ar to ceļošanas ērtības var salīdzināt ar lidojumu no Varšavas uz Ņujorku čemodānā, bet vismaz tā ir – un bērniem patiks. Otrajā sēdekļu rindā ir mazliet mazāk vietas nekā Opel Antara, taču tas nav slikti – tur joprojām ir daudz vietas. Priecē arī līdzenā grīda aizmugurē, lai centrālajam pasažierim nav jādomā, ko darīt ar kājām. Nav par ko sūdzēties priekšā – sēdekļi ir plaši un ērti, un daudzi nodalījumi palīdz kontrolēt jucekli. Pat tas, kas atrodas roku balstā, ir liels, kas vispār nav noteikums.

Bet vai ceļojums ir patīkams?

Ceļā

Par eksemplāra iegādi ar ložmetēju labāk padomāt divreiz. Kaste ir neticami lēna, un gāzes pedāļa nospiešana uz grīdas izraisa panikas lēkmi. Manuālā pārnesumkārba darbojas labāk, lai gan tirgū ir modeļi, kas darbojas precīzāk. Un vispār, iespējams, ne vienam vien Captiva variantam patīk dinamisks brauciens, tāpēc nav jēgas meklēt emocijas bezceļa Chevrolet tieši no krītošas ​​lidmašīnas. Visi spēka agregāti ir lēni un diezgan daudz degvielas. Bāzes dīzelis 2.0D 127-150KM ir dinamisks tikai pilsētas ātrumā. Trasē vai kalnu serpentīnās viņš nogurst. Arī vidējais degvielas patēriņš aptuveni 9l/100km nav nekāds augstākais sasniegums. 2.4 litru benzīna versija ar 136 ZS. prasa ātrumu, jo tikai tad tas iegūst kādu dzīvīgumu. Un ka par velti nekas nav - bāka diezgan ātri izžūst, jo pilsētā pat 16l-18l/100km nav problēma. Pa virsu ir 3.2L V6 benzīns - arī šī versija ir nedaudz uz smago pusi, bet vismaz izplūdes skaņa ir vilinoša. Piekare varētu būt nedaudz klusāka, un virsbūve līkumos sliecas, kas attur no ceļa trakuma, taču uz mūsu ceļiem mīkstā piekare darbojas labi. Patīkamākais ir ceļot mierīgi – tad var novērtēt komfortu un ērtības. Starp citu, iegūt labi aprīkotu lietotu kopiju ir samērā vienkārši.

Chevrolet Captiva ir daudzas stiprās puses, taču tās panākumus mūsu tirgū ierobežo, cita starpā, sliktais dzinēju piedāvājums. Taču samierinoties ar vājībām, ātri kļūst skaidrs, ka par saprātīgu summu var kļūt par ļoti praktiskas lietotas automašīnas īpašnieku. Jāatzīst, ka ar Ameriku tai ir tikpat daudz kopīga kā pavasara rullīšiem ar hamburgeru, taču vismaz Captiva tika radīta ar veltījumu eiropiešiem, kā redzams - lai gan reti kurš to novērtēja.