Čehija modernizē bruņumašīnas un artilēriju

2003. gadā čehi pieņēma dziļi modernizētu tanku T-72M1 - T-72M4 CZ. Viņu pēctecis ierindā parādīsies pēc 2025. gada.

Varšavas pakta laikā Čehoslovākija bija nozīmīga ieroču ražotāja un eksportētāja, un Československá lidová armáda bija nozīmīgs spēks Varšavas paktā. Pēc sadalīšanas divās neatkarīgās valstīs Bratislava un Prāga lielā mērā izšķērdēja šo potenciālu, no vienas puses, samazinot karaspēka skaitu, valsts aprīkojumu un aizsardzības budžetu, no otras puses, neveicot lielus pasūtījumus savā aizsardzības nozarē.

Līdz šai dienai Armada České republiky galvenais bruņojums lielākajā daļā kategoriju ir Varšavas pakta perioda aprīkojums, kas dažkārt ir modernizēts. Tomēr pirms dažiem gadiem tika mēģināts to aizstāt ar jaunas paaudzes ieročiem daudz lielākā mērā nekā iepriekš. Par to liecina gandrīz paralēlās programmas jaunu MBT, kājnieku kaujas mašīnu un pašpiedziņas artilērijas stiprinājumu iegādei.

bāzes tvertnes

Čehija mantoja lielu T-54/55 un T-72 tanku floti (543 T-72 un 414 T-54/T-55 dažādu modifikāciju) kā daļu no ieroču un aprīkojuma sadales starp abiem jaunizveidotajiem. valstis pēc Čehoslovākijas sabrukuma.Lielākā daļa tika ražota uz vietas saskaņā ar padomju licenci. Lielākā daļa no tiem - vispirms T-54/55, pēc tam T-72 - tika pārdoti saņēmējiem no visas pasaules vai nonāca metalurģijas krāsnīs. Drīz vien tika nolemts ekspluatācijā atstāt tikai jaunākos T-72M1 transportlīdzekļus un tos modernizēt. Šāds projekts tika aizsākts vēl Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas laikā, pamatojoties uz Vojenský technický ústav pozemního vojska (Sauszemes spēku pētniecības institūta) izstrādātajām prasībām Viškovā, kas norādīja uz prioritāti palielināt uguns spēku, un pēc tam nepieciešamība palielināt bruņas un visbeidzot vilces īpašības. Līdz 1993. gadam pieņēmumi tika precizēti un programmai tika piešķirts koda nosaukums Moderna. Tajā laikā pētniecības un attīstības darbu tās ietvaros kopīgi veica Čehijas un Slovākijas uzņēmumi: ZTS Martin, VOP 025 no Novy Jicin un VOP 027 no Trencin. Tomēr šajā programmā notika šķelšanās, un T-72M2 Moderna tvertne beidzot tika uzbūvēta Slovākijā un palika kā prototips. Čehijā darbs pie T-72M2 turpinājās patstāvīgi, un 1994. g prezentēja divus studijas automobiļus, vienu ar dinamisku aizsardzību Dyna-72 (T-72M1D), bet otru ar ugunsdrošības sistēmu Sagem SAVAN-15T (ar panorāmas komandiera ierīci SFIM VS580). Tajā pašā gadā tika pieņemts lēmums modernizēt 353 tankus, t.i. viss pieejamais T-72M1, un projekts saņēma koda nosaukumu "Vējš". Pēc vairāku gadu ilgas tā ieviešanas un vairāku koncepciju un divu prototipu uzbūves (P1 - T-72M3 ar W-46TC dzinēju, modernizēts Škoda, ar diviem turbokompresoriem un P2 - T-72M4 ar Perkins Condor CV 12 TCA dzinēju) 1997. gadā. VOP 025 tika izveidota T-72M4 TsZ galīgā konfigurācija, kas ietvēra jaunas uguns vadības sistēmas uzstādīšanu, papildu bruņas un spēkstacijas izmantošanu ar jaunu dzinēju un pārnesumkārbu. Taču tad sākās problēmas – tikai daļai no modernizācijai plānotajām tvertnēm nācās panākt pilnu standartu, bet pārējās tikai nolietotas. Protams, iemesls bija pietiekamu līdzekļu trūkums. Jau 2000.gada decembrī ar Nacionālās drošības un aizsardzības padomes lēmumu modernizēto transportlīdzekļu skaits tika samazināts līdz 140, un piegādes bija jāsāk 2002.gadā. Neoficiāli programmas izmaksas toreiz tika lēstas 500 miljonu ASV dolāru apmērā, kopā apm. 30% no šīs summas bija jāatvēl Čehijas uzņēmumu pasūtījumiem! Galu galā turpmākie politiķu lēmumi 2002.g samazināja modernizējamo tanku skaitu līdz 35 tvertnēm (pēc tam līdz 33), savukārt līdzekļus šiem mērķiem bija plānots saņemt galvenokārt no ekspluatācijas izbeigtās T-72 pārdošanas. Galu galā 2003.-2006.gadā VOP 025 nodeva AČR tikai 30 T-72M4 CZ transportlīdzekļus, tostarp trīs komandvariantā ar plašiem T-72M4 CZ-V sakariem. Vienas tvertnes modernizācijas izmaksas bija ievērojamas, un tās sastādīja apm. 4,5 miljoni eiro (2005.gada cenās), taču modernizācija bija ļoti vērienīga. Tvertnes saņēma Izraēlas uzņēmuma Nimda spēkstaciju ar Perkins Condor CV12-1000 TCA dzinēju ar jaudu 736 kW / 1000 ZS. un automātiskā hidromehāniskā pārnesumkārba Allison XTG-411-6. Tiesa, tas nodrošināja (kombinācijā ar pastiprinātu piekari) ļoti labus braukšanas rādītājus (maks. 61 km/h, atpakaļgaita 14,5 km/h, paātrinājums 0-32 km/h 8,5 sekundēs, īpatnējā jauda 20,8 km/t) un ievērojami uzlaboti ekspluatācijas apstākļi uz lauka (agregāta maiņa stundas laikā), taču tas lika vērienīga un dārga tanka korpusa aizmugures rekonstrukcija. Bruņas tika pastiprinātas ar Čehijā ražotiem Dyna-72 dinamiskās aizsardzības moduļiem. Uzlabota arī iekšējā aizsardzība: PCO SA SSC-1 Obra lāzera brīdinājuma sistēma, REDA aizsardzības sistēma pret masu iznīcināšanas ieročiem, Deugra ugunsdrošības sistēma un vairāku veidu papildu mīnu traļi. Uguns spēks tika palielināts, pateicoties Itālijas uzņēmuma Gallileo Avionica (tagad Leonardo) uguns vadības sistēmai TURMS-T, kas darbojas mednieka-slepkavas režīmā. Tika prezentēta arī jauna Slovākijas uzņēmuma KONŠTRUKTA-Defense as125 / EPpSV-97 prettanku munīcija APFSDS-T, kas spēj caurdurt 540 mm RHA no 2000 m attāluma (pieaugums 1,6 reizes salīdzinājumā ar BM-15). . . Neskatoties uz atteikumu nomainīt pistoli, stabilizācijas sistēmu un tikai daļēju torņa piedziņas modernizāciju, iespēja trāpīt mērķī ar pirmo lādiņu tika palielināta līdz 65÷75%. Tika izmantots arī daudz papildu aprīkojuma: atpakaļskata kamera, diagnostikas sistēma, zemes navigācijas sistēma, jaunas sakaru iekārtas utt.

2006.–2007. gadā trīs VT-72B tehniskās apkopes transportlīdzekļi tika modernizēti VOP 4 atbilstoši VT-025M72 TsZ standartam, kas apvienoti ar modernizētajām tvertnēm.