Keipfallsas kauja
Militārais aprīkojums

Keipfallsas kauja

Keipfallsas kauja

Itālijas vieglais kreiseris "Giovanni delle Bande Nere", flagmanis "Cadmium". Ferdinando Kasardi kaujā pie Spadas raga.

Cīņas sākumposmā starp britu floti un Itālijas kuģiem, neilgi pēc Itālijas iestāšanās karā Trešā Reiha pusē, 19. gada 1940. jūlijā, pie Spadas raga Krētā notika kauja starp divām ātrgaitas gaismām. Itālijas flotes kreiseri. Kadmija vadībā. Ferdinando Kasardi, Austrālijas vieglais kreiseris HMAS Sydney un pieci britu iznīcinātāji komandiera vadībā. Džons Augustīns Kolinss. Šī vardarbīgā sadursme izraisīja izšķirošo sabiedroto uzvaru, neskatoties uz Itālijas kuģu sākotnējām lielajām priekšrocībām artilērijas apšaudē.

1940. gada jūlija vidū Regia Marina komanda nolēma nosūtīt divu ātro vieglo kreiseru grupu uz bāzi Leros salā Dodekanesu arhipelāgā. Abas šīs vienības ar savu atrašanos šajos ūdeņos varētu sagādāt britiem daudz nepatikšanas, jo plānotajos tālākajos izbraucienos nācās saskarties ar sabiedroto kuģošanu Egejas jūrā. Tika apsvērta arī Es-Salloum apšaude Ēģiptes ziemeļrietumos, taču galu galā šī ideja tika atmesta.

Keipfallsas kauja

Britu iznīcinātājs Hasty, viens no četriem šāda veida kuģiem, kas iekļauti 2. flotilē,

vadībā Cdr. HSL Nikolsons.

Šim uzdevumam tika atlasītas vienības no 2. vieglo kreiseru eskadras. Tajā ietilpa Džovanni delle Bande Nere (komandieris Frančesko Maugeri) un Bartolomeo Koloni (komandieris Umberto Novaro). Kuģi piederēja Alberto di Giussano klasei. To standarta tilpums bija 6571, kopējā tilpums līdz 8040 tonnām, izmēri: garums - 169,3 m, platums - 15,59 m un iegrime - 5,3-5,9 m, bruņas: sāni - 18-24 mm, klāji - 20 mm, galvenais artilērijas lielgabals. torņi - 23 mm, komandpunkts - 25-40 mm. Abu itāļu kreiseru darbības rādiuss ar 1240 tonnu degvielas rezervi bija aptuveni 3800 jūras jūdzes ar ātrumu 18 mezgli.Kadmijs bija komandas komandieris. Ferdinando Kasardi devās uz Bande Nere. Abas vienības sāka dienestu Itālijas flotē 1931.-1932.gadā. Sākumā tie attīstīja iespaidīgu ātrumu, sasniedzot 39 mezglus (bet bez pilna pārnesuma). 1940. gada jūlija kaujās viņi spēja sasniegt 32. gs., kas deva viņiem ātruma priekšrocības pār sabiedroto kreiseriem un pat vairākus gadus ekspluatētiem iznīcinātājiem (īpaši šī priekšrocība bija vērojama sarežģītākos hidrometeoroloģiskajos apstākļos ). nosacījumi).).

Katrs no itāļu kreiseriem bija arī labi bruņots: 8 152 mm lielgabali, 6 pretgaisa lielgabali. 100 mm kalibra, 8 pretgaisa lielgabali 20 mm ložmetēji un astoņi 8 mm ložmetēji, kā arī četras 13,2 mm torpēdu caurules. Šie kuģi varēja izmantot divus IMAM Ro.4 hidroplānus, kas paceļas no priekšgala katapultas, lai izlūkotu baseinu pirms plānotajām operācijām.

Itālijas kreiseri atstāja Tripoli (Lībija) 17. gada 1940. jūlijā pulksten 22:00. Kontradmirālis Kazardi nosūtīja savus kuģus uz eju starp Krētas krastu un Andikitiras salu ziemeļrietumos no tās. Viņš uz turieni brauca ar ātrumu aptuveni 25 mezgli, uzmanīgi zigzagot pa maršrutu, lai izvairītos no zemūdeņu uzbrukumiem, lai gan tādā ātrumā viņam būtu maz izredžu gūt panākumus. 6. jūlijā aptuveni pulksten 00 itāļi tuvojās Krētas rietumu krastam un sāka virzīties uz krustojumu. Sastapšanās starp ienaidnieka virszemes kuģiem un Kazardi kreiseriem acīmredzot bija negaidīta, naivi pieņemot, ka Dodekanesas lidmašīnas jau bija izlauzušās tiem priekšā esošajai zonai un būtu par to ziņojušas iepriekš. Jebkurā gadījumā izlūkmašīnas netika sūtītas, lai netērētu laiku to izcelšanai no ūdens un nekavētu braucienu.

Itāļu plānus gan, visticamāk, briti atšifrēja laikus, katrā ziņā daudz kas liecina, ka viņu izlūkdienesti attiecīgās ziņas nosūtīja Vidusjūras flotes komandierim admirālim. Endrjū Brauns Kaningems 1. 17. jūlija pēcpusdienā četri 2. flotiles iznīcinātāji (Hyperion, Hastie, Hero un Ilex2), kas atrodas Aleksandrijā, saņēma Vidusjūras flotes komandiera vietnieka Vadmas pavēli. Džons Tovejs doties uz apgabalu uz ziemeļrietumiem no Spadas raga Krētā, meklējot itāļu zemūdenes šajā apgabalā un lēnām patrulējot apgabalā rietumu virzienā. Izpildot šo rīkojumu, iznīcinātāji Cdr. Leitnants Hjū Sv. Lorenss Nikolsons no 17. līdz 18. jūlijam pameta bāzi tūlīt pēc pusnakts.

Pievieno komentāru