Baltijas gaisa policija 2015
saturs
Līdz ar 39. Baltijas gaisa policijas rotācijas beigām un ungāru Gripeņu aizbraukšanu uz savu bāzi Kekšekemetā beidzās 2015. gads – daudzējādā ziņā unikāls NATO misijai.
Pagājušā gada sākums nenesa spriedzes mazināšanos starptautiskajā arēnā. Situācija Ukrainā, neskatoties uz parakstīto pamieru, praktiski palika nemainīga, un Krievijas Federācija kļuva par arvien noteicošāku konflikta pusi (mēs nekad neteicām, ka karavīru tur nav, bet viņi nebija tieši iesaistīti konfliktā). kaujas) - iepriekš it kā iekšējais ukraiņu. Šādos apstākļos Baltijas gaisa policijas misija tika turpināta kopš 2014. gada pavasara pazīstamajā modelī, t.i. ar četriem militārajiem kontingentiem trīs bāzēs Lietuvā, Polijā un Igaunijā. Vadošās valsts lomu pārņēma itāļi ar četriem Eurofighter. Vietu pēc holandiešiem 22.taktiskajā aviācijas bāzē Malborkā ieņēma beļģi ar iznīcinātājiem F-16, ar gaisa novērošanas un kontroles sistēmu - kopumā 175 cilvēki lidojuma komandiera Stjuarta Smilija vadībā. Briti veica 17 ārkārtas pacelšanās, kopumā pārtverot 40 Krievijas lidmašīnas. Īpaši īpaša bija 24. jūlija diena, kad Taifūnu pāris pavadīja desmit Krievijas lidmašīnu formējumu (4 bumbvedēji Su-34, 4 iznīcinātāji MiG-31, 2 transporta lidmašīnas An-26). Augusta sākumā NATO Viļņā paziņoja, ka uz pusi samazina Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā iesaistīto lidmašīnu skaitu. Tas tika pamatots ar Krievijas aktivitātes samazināšanos reģionā, ko apstiprināja Lietuvas aizsardzības ministrs Juozas Oleska, sakot, ka pēdējā laikā gaisa telpas pārkāpumi nav bijuši. Viņš arī pauda pārliecību, ka automašīnu skaita samazināšana ir racionāla un neatstās negatīvu ietekmi uz reģiona drošību. Šī paziņojuma rezultāts bija viena kontingenta pamešana Šauļos un Amari. Trīsdesmit devītajā maiņā (sākās 1. septembrī) ungāri bija vadībā ar savu Gripen C no 59 Wing un Puma Squadron. Vācieši Eurofighters atgriezās Amari.
