Zelta lietus
Viegli pieejamie reaģenti – jebkurš šķīstošs svina un kālija jodīda sāls – ļaus veikt interesantu eksperimentu. Taču eksperimenta laikā jāatceras būt īpaši uzmanīgiem, strādājot ar toksiskiem svina savienojumiem. Pārbaudes laikā mēs neēdam un nedzeram, un pēc darba rūpīgi nomazgājam rokas un laboratorijas stikla traukus. Turklāt tie ir pastāvīgi ieteikumi eksperimentālajam ķīmiķim.
Pagatavosim šādus reaģentus: ļoti šķīstošs svina sāls (II) - nitrāts (V) Pb (NO3)2 vai acetāts (CH3Galvenais operatīvais darbinieks)2Pb- un kālija jodīds KI. No tiem sagatavojam šķīdumus ar koncentrāciju līdz 10%. Kolbā ielej svina sāls šķīdumu un pēc tam pievieno nelielu daudzumu KI šķīduma. Pēc šķidruma maisīšanas nekavējoties veidojas dzeltenas svina (II) jodīda PbI nogulsnes.2 (foto 1):
Pb2+ + 2i- → PbI2↓
Izvairieties no liekā kālija jodīda šķīduma, jo nogulsnes izšķīst pie lielākām jodīda jonu koncentrācijām (komplekss K2[IKP4]).
Dzeltenās nogulsnes labāk šķīst karstā ūdenī. Pēc kolbas ievietošanas lielākā traukā ar verdošu ūdeni (vai karsējot uz degļa liesmas), nogulsnes drīz pazūd un bezkrāsains (foto 2) vai tikai nedaudz dzeltenīgs šķīdums. Kolbai atdziestot, sāk parādīties kristāli zeltainu plāksnīšu veidā (foto 3). Tā ir svina (II) jodīda lēnas kristalizācijas ietekme, ko izraisa zemāka sāls šķīdība dzesēšanas šķidrumā. Maisot kolbas saturu un apgaismojot trauku no sāniem, mēs redzēsim nosaukumu "zelta lietus" (ar šo nosaukumu meklējiet šīs pieredzes aprakstu internetā). Testa rezultāts atgādina arī ziemas puteni ar neparastām – zeltainām – ziedlapiņām (4. un 5. foto).
Skaties to video:
