Braukšanas taktika
Blogs

Braukšanas taktika

20.07.2022 /

Å Ä·iet, ka automaÅ¡Ä«nas vadÄ«Å¡ana ir vienkārÅ¡a lieta. StÅ«re, pārnesumi, gāze, bremzes, uz priekÅ¡u, atpakaÄŒ. Taču, ja paskatās uz jautājumu par braukÅ¡anu plašāk, var izrādÄ«ties, ka ar paÅ¡u tehniku ​​pat augstā lÄ«menÄ« var nepietikt. Tikpat svarÄ«ga ir pareiza braukÅ¡anas taktika.

Tas nedaudz atgādina futbolu vai jebkuru citu sporta veidu. Pareizi izvēlēta taktika var kompensēt citus sportistu trūkumus, tostarp tos, kas saistīti ar tehniku. Un tāpat kā sportā, braucot ar auto, nav vienas, tikai pareizas taktikas, pateicoties kurai mēs sasniegsim savu mērķi.

VienkārÅ¡oti sakot, pareizā auto vadÄ«Å¡anas taktika ir daşādu satiksmes situāciju plānoÅ¡ana un prognozēšana un jau iepriekÅ¡ sagatavot atbilstoÅ¡as ​​reakcijas, kas ÄŒaus izvairÄ«ties no nevēlamām sekām. Kā rāda dzÄ«ve, uz ceÄŒa var gadÄ«ties ÄŒoti daudz neparedzētu situāciju – atkarÄ«bā, piemēram, no laikapstākÄŒiem, ceÄŒa apstākÄŒiem vai sastrēgumiem. Pareiza braukÅ¡anas taktika noteikti palÄ«dzēs izvairÄ«ties no daudzām no Å¡Ä«m situācijām.

Maršruta plānošana un ceČojuma laiks

SvarÄ«gs pareizas braukÅ¡anas taktikas elements ir pareiza marÅ¡ruta plānoÅ¡ana. Tas drÄ«zāk attiecas uz tālsatiksmes ceÄŒojumiem un reÄ£ioniem, kur mēs nekad neesam bijuÅ¡i vai esam bijuÅ¡i ilgu laiku. Pat ar navigāciju mēs nevaram paÄŒauties tikai uz mÅ«su automātisko ceÄŒvedi. Arvien garāks ātrgaitas maÄ£istrāČu tÄ«kls piedāvā izvēlēties automaÄ£istrāli vai ātrgaitas ceÄŒu, taču ir vērts pārbaudÄ«t, vai uz tiem nenotiek kādi ceÄŒa darbi un vai pēc to nobraukÅ¡anas nesanāks citas grÅ«tÄ«bas. Galvenajiem ceÄŒiem ir trÅ«kums, ka tie bieÅŸi ir pārpildÄ«ti. Ja ir šāda alternatÄ«va, iespējams, vēlēsities apsvērt zemākas klases marÅ¡rutu (piemēram, provinču), kas galu galā var bÅ«t Ä«sāks un patÄ«kamāks.

ĀrkārtÄ«gi svarÄ«ga ir arÄ« izbraukÅ¡anas laika izvēle. Tas ir atkarÄ«gs no mÅ«su vēlmēm, vai mēs dodam priekÅ¡roku braukt dienas laikā, bet ar lielu satiksmi, vai naktÄ«, kad ceÄŒi ir tukÅ¡i, bet redzamÄ«ba ir daudz sliktāka. Neplānojiet braucienu pÄ«Ä·a stundās (lielpilsētu iedzÄ«votāju gadÄ«jumā), jo startā zaudēsim daudz laika un nervu. Ja ceČā ir kāda lielāka pilsēta, plānosim caurbraukÅ¡anas laiku tai tā, lai izvairÄ«tos no rÄ«ta vai pēcpusdienas sastrēgumiem.

Ja mums ir jāierodas galamērÄ·Ä« noteiktā stundā, pievienojiet vismaz 10–20 procentus no Å¡Ä« laika mÅ«su aprēķinātajam ceÄŒojuma laikam. Ja tas bÅ«s daudzu stundu brauciens, lÄ«dz tam laikam jāiekÄŒauj arÄ« laiks nepiecieÅ¡amajām pauzēm un atveseÄŒoÅ¡anai. Kā liecina pētÄ«jumi, pirmajās 6 brauciena stundās nogurums veidojas diezgan lēni (kas gan nenozÄ«mē, ka Å¡ajā laikā nevajadzētu ņemt pauzes), bet pēc tam uzbrÅ«k ar lielāku spēku. Tad ir viegli kČūdÄ«ties.

AgrÄ«na atpÅ«ta ir ÄŒoti svarÄ«gs faktors tālsatiksmes ceÄŒojumos. IzbraukÅ¡anas priekÅ¡vakarā mums noteikti ir nepiecieÅ¡ams pietiekami gulēt un izvairÄ«ties no lielas fiziskas slodzes. Mēs pilnÄ«bā atsakāmies no alkohola vai narkotikām. Pat alkohola neesamÄ«ba asinÄ«s nenozÄ«mē, ka mēs nejÅ«tam t.s. alkohola nogurums.

Brīvas vietas nodrošināšana ap automašīnu

Viens no svarÄ«gākajiem droÅ¡as un ērtas braukÅ¡anas noteikumiem ir pietiekamas distances ievēroÅ¡ana no citiem transportlÄ«dzekÄŒiem uz ceÄŒa. SvarÄ«gi, ka tas attiecas ne tikai uz vietu mÅ«su automaÅ¡Ä«nas priekšā, bet arÄ« aizmugurē un sānos. Kāpēc tas ir tik svarÄ«gi? Nu, ārkārtas situācijā mums vienkārÅ¡i nav kur skriet, lai izvairÄ«tos no sadursmes.

Attālums lÄ«dz priekšā braucoÅ¡ajai automaÅ¡Ä«nai jānosaka saskaņā ar 2-3 sekunÅŸu noteikumu. Tas nozÄ«mē, ka norādÄ«to 2-3 sekunÅŸu laikā sasniegsim vietu, kur transportlÄ«dzeklis Å¡obrÄ«d atrodas mÅ«su priekšā. Å is ir droÅ¡s laiks, lai sareşģītas situācijas gadÄ«jumā efektÄ«vi samazinātu ātrumu vai mainÄ«tu joslu. Å o distanci pagarinām nelabvēlÄ«gos laikapstākÄŒos. Neviens nav jāpārliecina, ka sniegā vai lietÅ« attālumam starp automaÅ¡Ä«nām jābÅ«t daudz lielākam nekā uz sausas virsmas.

Ir vērts parÅ«pēties arÄ« par ērtu distanci aiz mums. SpēcÄ«gas bremzēšanas gadÄ«jumā aizmugurē esošā transportlÄ«dzekÄŒa vadÄ«tājam ir ÄŒoti maz laika reaģēt, kas var izraisÄ«t sadursmi ar mÅ«su transportlÄ«dzekÄŒa aizmuguri un šādām sadursmēm raksturÄ«gās pātagas traumas. Ja transportlÄ«dzeklis pārvietojas pārāk tuvu aiz mums, mēģiniet to atkāpties vai palielināt attālumu lÄ«dz priekšā braucoÅ¡ajam transportlÄ«dzeklim, lai mums nevajadzētu spēcÄ«gi bremzēt. Mēs vienmēr varam skaidri nobremzēt un tādējādi pierunāt šādu braucēju mÅ«s apdzÄ«t.

Tas ir ideāli piemērots mÅ«su droÅ¡Ä«bai, ja abās mÅ«su automaÅ¡Ä«nas pusēs nav citu transportlÄ«dzekÄŒu. Tomēr tas var nebÅ«t iespējams, tāpēc mēģināsim atstāt brÄ«vas vietas vismaz vienā pusē. Pateicoties tam, mēs varam izglābties, ieskrienot blakus joslā, kad pārāk vēlu pamanām priekšā braucoÅ¡as automaÅ¡Ä«nas vai kad blakus braucoÅ¡ais transportlÄ«dzeklis sāk negaidÄ«ti iegriezties mÅ«su joslā.

Apstāties pie luksofora vai sastrēgumā

Satiksme satiksmē lielāko daÄŒu autovadÄ«tāju padara nervozu. Taču tas nenozÄ«mē, ka tādā brÄ«dÄ« varam zaudēt galvu. Teorētiski, tā kā šāda braukÅ¡ana parasti notiek ar vairāku km/h lielu ātrumu, varam atÄŒauties saÄ«sināt distanci lÄ«dz priekšā braucoÅ¡ajam auto. Tomēr ņemiet vērā, ka ÄŒoti bieÅŸi sadursmes notiek tik mazā ātrumā, kad blakus esoÅ¡ie transportlÄ«dzekÄŒi saduras viens ar otru. LÄ«dzeklis ir palielināt distanci priekšā un vērot (kā arÄ« klausÄ«ties), kas notiek aiz mums. Ja pamanām bÄ«stamu situāciju, mums ir laiks un, galvenais, kur aizbēgt. Taču, ja mÅ«s notrieks, pastāv iespēja, ka mēs neiebrauksim priekšā braucošās maÅ¡Ä«nas bagāşniekā.

Mums tas pats jādara, stāvot pie luksofora. Nedaudz lielāks attālums arÄ« ÄŒaus mums raitāk pacelties (mums ir labāka ceÄŒa redzamÄ«ba) un izvairÄ«ties no stāvoÅ¡as automaÅ¡Ä«nas, ja tā pēkšņi atsakās paklausÄ«t.

Ja grieÅŸamies pa kreisi un gaidām savu kārtu, apdzenot pretējā virzienā esošās automaÅ¡Ä«nas, negrieziet riteņus. Sadursmes gadÄ«jumā no aizmugures mēs tiksim pagrÅ«sti zem pretējā virzienā braucoÅ¡o transportlÄ«dzekÄŒu riteņiem. Šādā situācijā riteņi jānovieto taisni un jāgrieÅŸ tikai tad, kad sākas.

Manevru plānošana un satiksmes situāciju prognozēšana

Tas, iespējams, ir vissvarÄ«gākais punkts, kas jāatceras, braucot. Braucot mēs skatāmies uz vidi ne tikai priekšā un aiz muguras, bet arÄ« skatāmies daudz tālāk. Sakarā ar to mēs varam redzēt, ka mainās gaismas, transportlÄ«dzekÄŒi sāk bremzēt, pievienojas satiksmei vai maina joslas. Pateicoties tam, mēs varam reaģēt agrāk, izvairoties no pēkšņas bremzēšanas.

ĀrkārtÄ«gi svarÄ«gs ceÄŒa noteikums ir ierobeÅŸotas uzticēšanās princips. Attiecināsim to ne tikai uz citiem autovadÄ«tājiem, bet uz visiem satiksmes dalÄ«bniekiem – gājējiem, Ä«paÅ¡i bērniem vai dzērājiem, velosipēdistiem un motociklistiem.

pāris brauc

Lielisks veids, kā braukt sareşģītos laikapstākÄŒos – nakts, lietus, migla – ir braukt ar divām automaÅ¡Ä«nām, kas ievēro atbilstoÅ¡u distanci starp tām. Vērojot priekšā braucoÅ¡o auto, varam nojaust, kas mÅ«s sagaida pēc brÄ«ÅŸa – nepiecieÅ¡amÄ«ba piebremzēt, piebremzēt spēcÄ«gāk, vai, piemēram, lÄ«kumu izbraukÅ¡ana. Šāda brauciena laikā neaizmirstiet mainÄ«t pasÅ«tÄ«jumu. Priekšā braucoÅ¡ais auto nogurs daudz ātrāk. Ja ceÄŒojumā devāmies vieni, tad mēģināsim uz šādu partnerbraucienu "uzaicināt" citu auto. Ieguvums bÅ«s abpusējs.

Pievieno komentāru