Robots pazūd pēc robota

To, kas mūs sagaida, nevar saukt par bezdarbu. Kāpēc? Jo robotu netrūks!

Uzzinot par robotu, kurš aizvieto žurnālistu aģentūrā AP, mūs mazāk šokē dažādas iepriekšējās vīzijas par automātiskajām kravas automašīnām kolonnās, automātiem veciem cilvēkiem, slimiem un bērniem medmāsu un bērnudārza audzinātāju vietā, apvedceļa pasta robotiem pastnieki. , vai zemes un gaisa dronu sistēmas uz ceļiem ceļu policijas vietā. Kā ar visiem šiem cilvēkiem? Ar šoferiem, medmāsām, pastniekiem un policistiem? Pieredze no tādas nozares kā autorūpniecība rāda, ka darba robotizācija pilnībā neizslēdz cilvēkus no rūpnīcas, jo ir nepieciešama uzraudzība vai apkope, un ne visus darbus (vēl) var paveikt ar mašīnām. Bet kas notiks tālāk? Tas nav skaidrs visiem.

Uzskats, ka robotikas attīstība izraisīs bezdarba pieaugumu, ir diezgan populārs. Tomēr saskaņā ar Starptautiskās Robotikas federācijas (IFR) ziņojumu, kas publicēts pirms dažiem mēnešiem, rūpnieciskie roboti jau ir radījuši gandrīz 10 miljonus darbavietu, un nākamo septiņu gadu laikā roboti radīs no 2 līdz 3,5 miljoniem jaunu darba vietu. visā pasaulē.

Ziņojuma autori skaidro, ka roboti ne tik daudz uzņemas darbu, cik atbrīvo cilvēkus no vienmuļām, saspringtām vai vienkārši bīstamām darbībām. Pēc rūpnīcas pārejas uz robotizētu ražošanu pieprasījums pēc kvalificēta cilvēku darbaspēka nepazūd, bet aug. Cietīs tikai vismazāk kvalificētie darbinieki. Dr Karls Frejs no Oksfordas Universitātes grāmatā The Future of Employment, kas publicēts neilgi pēc iepriekšminētā pētījuma, prognozē, ka 47% darbavietu pastāv nopietns risks pazust "darba automatizācijas" dēļ. Zinātnieks tika kritizēts par pārspīlējumu, taču viņš savas domas nemainīja. Ērika Brynjolfsona un Endrjū Makafī (1) grāmata ar nosaukumu "Otrais mašīnu laikmets", kuri raksta par pieaugošajiem apdraudējumiem mazkvalificētiem darbiem. “Tehnoloģijas vienmēr ir iznīcinājušas darbavietas, bet tās ir arī radījušas. Tā tas ir bijis pēdējos 200 gadus,” nesenā intervijā sacīja Briņjolfsons. “Tomēr kopš 90. gadiem nodarbināto attiecība pret kopējo iedzīvotāju skaitu sāka strauji samazināties. Valsts iestādēm šī parādība būtu jāņem vērā, īstenojot ekonomisko politiku.

Microsoft dibinātājs Bils Geitss arī nesen pievienojās grupai, lai darba tirgū ieviestu lielas izmaiņas. 2014. gada martā konferencē Vašingtonā viņš teica, ka nākamajos 20 gados daudzas darbavietas pazudīs. “Neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par šoferiem, medmāsām vai viesmīļiem, tehnoloģiskais progress jau notiek. Tehnoloģijas novērsīs nepieciešamību pēc darbiem, īpaši mazāk sarežģītiem (…) Es nedomāju, ka cilvēki ir tam gatavi," viņš teica.

Lai varētu turpināt priekšmeta numurs Jūs atradīsiet žurnāla septembra numurā.