Kā mainīgie laika apstākļi ietekmē automašīnu?

Kā liecina Policijas ģenerāldirekcijas statistika, pērn lielākais ceļu satiksmes negadījumu skaits noticis vasarā, ar labiem laikapstākļiem, mākoņainību un nokrišņiem. Autobūves eksperti uzsver, ka mainīgie vasaras laikapstākļi ietekmē ne tikai autovadītāju pašsajūtu un drošību, bet arī automašīnu veiktspēju.

Kā informēja Policijas pārvaldē, pērn visvairāk negadījumu noticis jūlijā un augustā. Negadījumu statistika par visu 2013. gadu liecina, ka lielākā daļa sadursmju notikušas labos laikapstākļos. Starp biežākajām atmosfēras parādībām, kas notiek ceļu satiksmes negadījumu laikā, otrajā vietā bija mākoņainība, bet trešajā vietā - nokrišņi.

– Šī gada Polijas vasarai raksturīgie laikapstākļi: karstums, spēcīga vētra, lietus vai krusa var ietekmēt ne tikai braukšanas drošību un autovadītāju labsajūtu, bet arī, piemēram, viņu automašīnu darbību. dzinējs, bremžu sistēma vai akumulators. Transportlīdzekļi ir strukturāli sagatavoti darbam pie mīnus 30 grādiem pēc Celsija un plus 45 grādiem pēc Celsija, taču tikai tad, ja tie ir pilnībā darbināmi, saka Bohumil Papernek, ProfiAuto tīkla autobūves eksperts.

Speciālisti uzsver, ka, braucot karstumā, pirmām kārtām paaugstinās darba temperatūra.

eļļošanas sistēmā (dzinējs, ātrumkārba, diferenciālis) un dzesēšanas sistēmā. Ja šīs sistēmas darbojas un autovadītāji ir parūpējušies par šādiem elementiem – pareizu eļļas spiedienu, pareizu eļļas izvēli, apkopējamu termostatu, pareizu dzesēšanas šķidrumu, efektīviem ventilatoriem un tīru radiatoru –, temperatūrai jāpaliek ieteicamajās robežās. Tomēr, ja ne visas sastāvdaļas darbojas pareizi, piemēram, automašīnas dzinējs var pārkarst. Šāda situācija rodas, tai skaitā, ja šķidrums dzesēšanas sistēmā nav pārbaudīts un darbojas vairāk nekā 3 gadus. Šķidruma funkcija ir ne tikai uzņemt un transportēt siltumu, bet arī ieeļļot dzesēšanas šķidruma sūkņa blīvējuma sistēmu, un tā īpašības laika gaitā pasliktinās.

Vasaras karstumā svarīgi arī, lai termostats darbotos pareizi un vai – un kurā brīdī – ieslēdzas radiatoram uzstādītie ventilatori. Parasti karstā laikā ventilators turpina darboties kādu laiku pēc dzinēja izslēgšanas. Ja tas tā nav, servisā ir jāpārbauda temperatūras sensoru un ventilatora slēdža darbība. Vecākos transportlīdzekļos sistēmas pārkaršanu var izraisīt arī radiators, kas no iekšpuses ir notraipīts un no ārpuses aizsērējis ar kukaiņiem. Tad tas nenodrošina pareizu šķidruma plūsmu un dzesēšanu, kas var izraisīt atteici. Siltums arī neveicina pareizu akumulatora darbību. Ne visi autovadītāji zina, ka viņš pacieš augstu vasaras temperatūru sliktāk nekā zemas ziemas. “Servisa akumulators uzsilst un palielina ūdens iztvaikošanas dinamiku, tāpēc siltajās dienās ir jāpārbauda elektrolīta līmenis un, iespējams, jāpapildina, pievienojot destilētu ūdeni,” atceras Vitolds Rogovskis no ProfiAuto tīkla.

Vasarīgi laikapstākļi negatīvi ietekmē arī bremžu sistēmu: spēcīgā saules gaismā ceļa temperatūra sasniedz 70 grādus pēc Celsija, kas liek riepai “izplūst” pa asfaltu un būtiski pagarina bremzēšanas ceļu. Zemas kvalitātes bremžu kluči, kas pakļauti karstuma iedarbībai, biežāk sabojājas, t.i., samazinās bremzēšanas spēks, un būs jāpieliek lielāka piepūle, lai panāktu efektīvu bremzēšanas efektu šķēršļa priekšā. Arī ziemas riepas nav piemērotas augstām temperatūrām. Mīkstā zole, no kuras tie ir izgatavoti, ļoti ātri nolietojas un nesniedz pareizu sānu atbalstu līkumos, kas pagarina bremzēšanas ceļu un apdraud automašīnas stabilitāti.

Turklāt automašīnas stāvokli var negatīvi ietekmēt spēcīgas vasaras lietus un vētras. ja tā īpašnieks nepielāgo braukšanas tehniku ​​laikapstākļiem. Braucot pērkona negaisā, no zibens spēriena nevajadzētu baidīties, jo auto darbojas aptuveni kā t.s. Faradeja būris un izplūdes nerada briesmas pasažieriem vai aprīkojumam. Taču, pirmkārt, jāpatur prātā, ka ceļā var parādīties koku zari vai nokarājušies energotīkli. Braucot stiprā lietū, arī vislabāk ir izvairīties no iebraukšanas dziļās peļķēs. Ja nav citas iespējas, dariet to lēnām pirmajā pārnesumā un nedaudz pagrieziet droseles apgriezienus, lai gala trokšņa slāpētājs nepiesūktu ūdeni. Autovadītājiem vajadzētu veikt šādus braucienus tikai tad, ja ir pārliecināti, ka cits, augstāks transportlīdzeklis var pārvarēt šķērsli, nenogrimstot vairāk nekā pusi riteņa. Tad viņus apdraud ne tikai baseina dziļums, bet arī tas, kas tajā var atrasties.

 – Akmeņi, zari vai citi asi priekšmeti, kas sakrājušies ūdeņos, var sabojāt automašīnu, piemēram, salaužot sviru vai sabojājot eļļas pannu. Dārgus bojājumus var izraisīt arī ūdens iekļūšana gaisa filtrā, aizdedzes sistēmā vai dzinējā. Autovadītājiem jāpievērš uzmanība arī netraucētām notekcaurulēm bedrē, jo daudzi autoražotāji tajās ievieto vadītājus un ūdens, kas tur sakrājas, var sabojāt uzkabes un savienotājus. Tāpat jāuzmanās no automašīnas salona applūšanas, jo tur ir ļoti daudz pret mitrumu jutīgu kontrolleru, elektromotoru, kabeļu un kontaktdakšu, piebilst speciālisti.