Braukšana pa ledu
PozitÄ«va temperatÅ«ra ar nokriÅ¡Åiem dienÄ un vakara salnÄm veicina rÄ«ta salu. Melnais asfalts var apmÄnÄ«t vadÄ«tÄju, jo uz ceÄŒa ir tÄ sauktais stikls.
AutoavÄrijas notiek Äetras reizes bieÅŸÄk uz apledojuÅ¡iem ceÄŒiem nekÄ uz slapja ceÄŒa seguma un divreiz bieÅŸÄk nekÄ uz sniegotiem ceÄŒiem.
Melnais ledus visbieÅŸÄk veidojas, lietum vai miglai krÄ«tot uz zemes ar temperatÅ«ru zem nulles grÄdiem. Å Ädos apstÄkÄŒos Å«dens lieliski pielÄ«p virsmai, veidojot plÄnu ledus kÄrtiÅu. Uz melna ceÄŒa seguma tas nav pamanÄms, tÄpÄc to mÄdz dÄvÄt par apledojuÅ¡u.
Å oferu snaudoÅ¡Ä modrÄ«ba, kuri pÄc braukÅ¡anas ekstremÄlos apstÄkÄŒos pa sniegotiem ceÄŒiem, ieraugot melnu ceÄŒu, automÄtiski palielina Ätrumu, var radÄ«t traÄ£iskas sekas. Kad, braucot automaÅ¡Ä«nÄ, pÄkÅ¡Åi kČūst aizdomÄ«gi kluss un tajÄ paÅ¡Ä laikÄ Å¡Ä·iet, ka âpeldÄjamâ un nebraucam, tÄ ir zÄ«me, ka, visticamÄk, braucam pa ideÄli gludu un slidenu segumu, t.i. uz melna ledus.
SvarÄ«gÄkais noteikums, kas jÄatceras, braucot pa ledainiem apstÄkÄŒiem, ir samazinÄt Ätrumu, impulsÄ«vi bremzÄt (automaÅ¡Ä«nÄm bez ABS) un neveikt pÄkÅ¡Åus manevrus.
SlÄ«dot uz ledus, automaÅ¡Ä«na vairs nav automaÅ¡Ä«na, bet smags priekÅ¡mets, kas steidzas nenoteiktÄ virzienÄ, kas nezina, kur apstÄties. Tas rada reÄlus draudus ne tikai paÅ¡am autovadÄ«tÄjam, bet arÄ« citiem satiksmes dalÄ«bniekiem, tostarp gÄjÄjiem, kas stÄv, piemÄram, autobusu pieturÄs vai iet pa ietvi. TÄpÄc arÄ« viÅiem ledus apstÄkÄŒos jÄbÅ«t Ä«paÅ¡i uzmanÄ«giem.
Ko darÄ«t, ja automaÅ¡Ä«na slÄ«d? Ja tiek zaudÄta aizmugures riteÅa saÄ·ere (pÄrmÄrÄ«ga pagrieÅŸamÄ«ba), pagrieziet stÅ«ri, lai automaÅ¡Ä«na nonÄktu pareizajÄ sliedÄ. NekÄdÄ gadÄ«jumÄ nespiediet bremzes, jo tas pasliktinÄs pÄrlieku pagrieÅŸamÄ«bu.
Nepietiekamas pagrieÅŸamÄ«bas, t.i., priekÅ¡Äjo riteÅu slÄ«dÄÅ¡anas gadÄ«jumÄ, pagrieÅŸoties, nekavÄjoties noÅemiet kÄju no gÄzes pedÄÄŒa, samaziniet iepriekÅ¡Äjo stÅ«res pagriezienu un vienmÄrÄ«gi atkÄrtojiet to. Å Ädi manevri atjaunos saÄ·eri un izlabos riestu.
Uzdevums ir vieglÄks vadÄ«tÄjiem, kuru automaÅ¡Ä«nas ir aprÄ«kotas ar ABS. TÄs uzdevums ir novÄrst riteÅu bloÄ·ÄÅ¡anos bremzÄÅ¡anas laikÄ un tÄdÄjÄdi novÄrst sÄnslÄ«di. TomÄr pat vismodernÄkÄ sistÄma nespÄj pasargÄt vadÄ«tÄju, kurÅ¡ brauc pÄrÄk Ätri, no briesmÄm. TÄpÄc ir svarÄ«gi atcerÄties Ätrumu pielÄgot atbilstoÅ¡i ceÄŒa apstÄkÄŒiem.
Avots: Renault Braukšanas skola.