Kas notiek ar dzinēju, ja nejauši benzīntankā ielej ūdeni
Noderīgi padomi autobraucējiem

Kas notiek ar dzinēju, ja nejauši benzīntankā ielej ūdeni

Internetā “staigā” daudz šausmu stāstu par ūdeni degvielas tvertnē un kā to no turienes izņemt. Tomēr ne vienmēr ir nepieciešams nekavējoties krist panikā un satraukties, kad benzīnā vai dīzeļdegvielā atrodat mitrumu.

Ja interneta pārlūkprogrammas rindā ievietosiet frāzi "ūdens benzīntankā", meklēšana nekavējoties atgriezīs simtiem tūkstošu saišu uz receptēm, kā to no turienes izņemt. Bet vai tiešām šis šķidrums degvielā ir nāvējošs? Ja ticēt šausmu stāstiem no interneta, ūdens no degvielas tvertnes, pirmkārt, var iekļūt degvielas sūknī un izraisīt tā atteici. Otrkārt, tas var izraisīt gāzes tvertnes iekšējo virsmu koroziju. Un treškārt, ja mitrums nokļūst pa degvielas vadu uz dzinēju, tad strēles - un dzinēja gals.

Vispirms vienosimies, ka praksē degvielas tvertnē var iekļūt tikai neliels ūdens daudzums. Protams, īpaši talantīgs pilsonis, tīri teorētiski, spēj pielikt dārza šļūteni pie kakla. Bet šajā materiālā mēs neuzskatām medicīniskās diagnozes. Ūdens ir smagāks par benzīnu vai dīzeļdegvielu, tāpēc nekavējoties nogrimst tvertnes apakšā, izspiežot degvielu uz augšu. Degvielas sūknis, kā zināms, ir uzstādīts tvertnē tieši virs apakšas - lai tas neuzsūktu netīrumus, kas sakrājas zemāk. Tāpēc diez vai viņam būs lemts “iedzert malku ūdens”, pat ja vairāki litri tā nejauši iekritīs kaklā. Bet, ja tas notiks, tad tas iesūks nevis tīru H2O, bet gan tā maisījumu ar benzīnu, kas nav tik biedējoši.

Kas notiek ar dzinēju, ja nejauši benzīntankā ielej ūdeni

Daudzās mūsdienu automašīnās tvertnes jau sen ir izgatavotas nevis no metāla, bet no plastmasas - kā zināms, rūsa viņu neapdraud pēc definīcijas. Tagad pieskaramies interesantākajam - kas notiks ar dzinēju, ja benzīnsūknis tomēr sāks pamazām sūkt ūdeni no apakšas un dzen to sajauktu ar degvielu uz sadegšanas kameru? Nekas īpašs nenotiks.

Vienkārši tāpēc, ka šajā gadījumā ūdens balonos iekļūs nevis straumē, bet gan izsmidzinātā veidā, kā benzīns. Tas ir, nebūs ūdens āmura un salauztu cilindru-virzuļu grupas daļu. Tas notiek tikai tad, ja automašīna pa gaisa ieplūdes atveri “iemalko” litrus H2O. Un izsmidzināts ar injekcijas sprauslām, tas karstā sadegšanas kamerā uzreiz pārvērtīsies tvaikā. Tas nāks tikai par labu motoram – kad ūdens iztvaiko, cilindra sienas un virzulis saņems papildu dzesēšanu.

Par ūdens nekaitīgumu dzinējā liecina arī tas, ka autoražotāji periodiski rada “uz ūdens darbināmus” dzinējus, kuru īpatsvars benzīnā dažkārt sasniedz 13%! Tiesa, praktiskā ūdens izmantošana degvielā līdz šim fiksēta tikai uz sporta automašīnām, līdz masu auto industrijai ideja nesasniegs. Neskatoties uz to, ka atsevišķos modeļos dzinēja maksimālajos darba režīmos tas bija iespējams, pievienojot ūdeni benzīnam un taupot degvielu, kā arī ievērojami palielināja dzinēja jaudu.

Pievieno komentāru