6 jautājumi par zemas kvalitātes degvielu
Mašīnu darbība

6 jautājumi par zemas kvalitātes degvielu

6 jautājumi par zemas kvalitātes degvielu Kādi ir simptomi un sekas, lietojot zemas kvalitātes degvielu? Vai es varu pieteikties remontam un kā to izdarīt? Kā izvairīties no degvielas "kristībām"?

Ko es varu saņemt, ja man ir sliktas kvalitātes degviela?

Benzīna dzinējos, kas darbojas ar "kristītu" benzīnu, īpaši tiks ietekmētas aizdedzes sveces, skābekļa sensori un katalītiskie neitralizatori. No otras puses, dīzeļdzinējos inžektori ir visneaizsargātākie. Ja tie nedarbojas pareizi, visam dzinējam draud nopietna atteice.

Kādi ir zemas kvalitātes degvielas simptomi?

Ja pēc izbraukšanas no degvielas uzpildes stacijas jūtam dzinēja jaudas samazināšanos, dzirdam klauvējienu vai skaļāku dzinēja darbību vai novērojam pastiprinātu kūpināšanu vai nevienmērīgu dzinēja apgriezienu skaitu “neitrālā pozīcijā”, pastāv liela iespējamība, ka degviela tiks uzpildīta ar “kristītu” degviela. Vēl viens simptoms, kas redzams tikai pēc kāda laika, ir ārkārtīgi liels degvielas patēriņš.

Ko darīt, ja man ir zemas kvalitātes degviela?

Kad nonākam pie secinājuma, ka uzpildījām nekvalitatīvu degvielu, būtu jāizlemj auto aizvilkt uz garāžu, kur tā tiks nomainīta. Ja ir kļūme, tad, protams, tā ir jānovērš.

Vai es varu pieprasīt kompensāciju no degvielas uzpildes stacijas?

Noteikti. Kamēr mums ir čeks no degvielas uzpildes stacijas, varam vērsties degvielas uzpildes stacijā ar pretenziju, kurā pieprasīsim degvielas izdevumu atmaksu, auto evakuāciju un darbnīcā veiktos remontdarbus. Galvenais šeit ir finansiāls pierādījums, tāpēc lūgsim rēķinu mehāniķim un evakuatoram.

Dažkārt stacijas īpašnieks nolemj apmierināt prasību un vismaz daļēji apmierināt prasību. Tādējādi jūs pasargāsities no nepatīkamajām sekām, ko rada informācijas izplatīšana par nekvalitatīvu degvielu. Tomēr daudzi īpašnieki vispirms mēģinās atlaist neveiksminieku ar kvīti. Šādā situācijā lieta kļūst nedaudz sarežģītāka, taču mēs joprojām varam aizstāvēt savas prasības.

Skatiet arī: Pārbaudiet VIN bez maksas

Pirmkārt, pēc sūdzības noraidīšanas mums jāsazinās ar Valsts tirdzniecības inspekciju un Konkurences un patērētāju tiesību aizsardzības iestādi. Šīs institūcijas kontrolē degvielas uzpildes stacijas. Tādējādi informācija no mums var izraisīt "reidu" uz staciju, kurā mēs tikām maldināti. Negatīvs stacijas UCQ pārbaudes rezultāts palīdzēs mums turpmākajā cīņā pret negodīgu pārdevēju. Turklāt amatpersonas droši vien pateiks, kādi pierādījumi mums ir jāievāc, ja vēlamies lietu nodot tiesai. Tikai tur varam uzrādīt savas naudas pretenzijas, ja stacijas īpašnieks pretenziju ir noraidījis.

Runājot par pierādījumiem, mūsu izredzes tiesā noteikti palielināsies:

• eksperta atzinums, kas apliecina, ka mūsu tvertnē ielietā degviela bija nekvalitatīva - ideālā gadījumā mums būtu bijis paraugs gan no tvertnes, gan no stacijas;

• cienījama servisa eksperta vai mehāniķa atzinums, kas apliecina, ka kļūme radusies nekvalitatīvas degvielas lietošanas rezultātā – lai mūsu prasība tiktu atzīta, ir jābūt cēloņsakarībai;

• finanšu dokumenti, kas parāda mūsu radušos izdevumus – tāpēc rūpīgi savāksim rēķinus un rēķinus par vilkšanu un visiem remonta un citiem izdevumiem, kas radušies saistībā ar lietu;

• eksperta atzinums, ka rēķinos norādītās vērtības nav pārspīlētas.

Cik bieži mēs sastopamies ar zemas kvalitātes degvielu?

Katru gadu Konkurences un patērētāju tiesību aizsardzības birojs pārbauda vairāk nekā tūkstoti degvielas uzpildes staciju. Parasti 4-5% no tiem atklāj degvielu, kas neatbilst likumā noteiktajiem standartiem. 2016.gadā tas bija 3% staciju, tāpēc pastāv iespēja, ka situācija stacijās iet labi.

Kā izvairīties no zemas kvalitātes degvielas?

Katru gadu UOKiK tīmekļa vietnē tiek publicēts detalizēts ziņojums par inspektoru veiktajām pārbaudēm. Tajā norādīti pārbaudīto degvielas uzpildes staciju nosaukumi un adreses, kā arī norādīts, kur atrasta standartiem neatbilstoša degviela. Ir vērts pārbaudīt, vai mūsu stacija reizēm neiekļūst tādā “melnajā sarakstā”. Savukārt atrašanās stacijas tabulā, kurā uzpildām degvielu, kopā ar atzīmi, ka degviela bijusi kvalitatīva, mums var būt norāde, ka tur ir vērts uzpildīt degvielu.

Ko darīt ar stacijām, kuras nekad nav pārbaudījusi Konkurences un patērētāju iestāde? Viņu gadījumā mums atliek veselais saprāts, mediju ziņas un, iespējams, interneta forumi, lai gan pēdējiem vajadzētu pieiet ar zināmu distanci. Acīmredzot pastāv arī konkurence starp stacijām. Taču, atgriežoties pie jautājuma par veselo saprātu, viņš stāsta, ka drošāk ir uzpildīt degvielu firmas stacijās. Lielie naftas uzņēmumi nevar atļauties savās stacijās atklāt nekvalitatīvu degvielu, tāpēc paši veic pārbaudes, lai likvidētu iespējamās melnās aitas. Galu galā vienas vai divu šo koncerna staciju atteice nozīmē problēmas visam tīklam.

Mazu zīmolu staciju īpašnieki var pieiet lietām savādāk. Nepilnība tur arī atbaidīs klientus, taču daudz vieglāk ir vēlāk mainīt nosaukumu vai pat izveidot jaunu uzņēmumu, kas apsaimniekos objektu un turpinās veikt tās pašas darbības.

Arī degvielas cena mums var būt norāde. Ja stacija ir ļoti lēta, tad jādomā, kas izraisa cenu starpību. Vai tās ir nekvalitatīvas degvielas pārdošanas sekas? Arī šajā ziņā lietai vajadzētu pieiet ar veselo saprātu. Neviens mums nepiedāvās kvalitāti par ļoti zemu cenu.

reklāmas materiāls

Pievieno komentāru