Vai jūs zināt, ko nozīmē šie saīsinājumi?

Mūsdienu automašīnas ir vienkārši pieblīvētas ar dažāda veida sistēmām, kuru primārais uzdevums ir paaugstināt drošību un braukšanas komfortu. Pēdējie tiek apzīmēti ar dažiem burtu saīsinājumiem, kas parastiem transportlīdzekļu lietotājiem parasti maz nozīmē. Šajā rakstā mēs centīsimies ne tikai izskaidrot to nozīmi, bet arī izskaidrot darbības principu un izvietojumu transportlīdzekļos, ko piedāvā slavenākie autoražotāji.

Bieži, bet vai tie ir zināmi?

Viena no izplatītākajām un atpazīstamākajām sistēmām, kas ietekmē braukšanas drošību, ir bremžu pretbloķēšanas sistēma, t.i. ABS (bremžu pretbloķēšanas sistēma). Tās darbības princips ir balstīts uz riteņu griešanās kontroli, ko veic sensori. Ja viens no tiem griežas lēnāk nekā citi, ABS samazina bremzēšanas spēku, lai izvairītos no iesprūšanas. No 2006. gada jūlija visām jaunajām automašīnām, kas tiek pārdotas Eiropas Savienībā, tostarp Polijā, jābūt aprīkotām ar ABS.

Svarīga sistēma, kas uzstādīta mūsdienu automašīnās, ir riepu spiediena kontroles sistēma. TPMS (no angļu valodas riepu spiediena uzraudzības sistēma). Darbības princips ir balstīts uz riepu spiediena uzraudzību un vadītāja brīdināšanu, ja tas ir pārāk zems. To vairumā gadījumu veic bezvadu spiediena sensori, kas uzstādīti riepās vai uz vārstiem, un brīdinājumi tiek parādīti uz paneļa (tiešā opcija). Savukārt starpposma versijā spiediens riepās netiek mērīts nepārtraukti, bet tā vērtība tiek aprēķināta, pamatojoties uz ABS vai ESP sistēmu impulsiem. Eiropas noteikumi noteica spiediena sensorus obligāti visiem jaunajiem transportlīdzekļiem, sākot no 2014. gada novembra (iepriekš TPMS bija obligāta transportlīdzekļiem ar riepām, kurām ir noslīdējums).

Vēl viena populāra sistēma, kas ir standarta visiem transportlīdzekļiem, ir elektroniskā stabilitātes programma, saīsināti ESP (jap. Elektroniskā stabilizācijas programma). Tās galvenais uzdevums ir samazināt automašīnas sānslīdi, braucot pa ceļa līkumiem. Kad sensori konstatē šādu situāciju, elektroniskā sistēma bremzē vienu vai vairākus riteņus, lai uzturētu pareizo trajektoriju. Turklāt ESP traucē dzinēja vadību, nosakot paātrinājuma pakāpi. Ar labi zināmo saīsinājumu ESP sistēmu izmanto Audi, Citroen, Fiat, Hyundai, Jeep, Mercedes, Opel (Vauxhall), Peugeot, Renault, Saab, Skoda, Suzuki un Volkswagen. Ar citu saīsinājumu - DSC, to var atrast automašīnās BMW, Ford, Jaguar, Land Rover, Mazda, Volvo (ar nedaudz paplašinātu saīsinājumu - DSTC). Citi ESP termini, kas atrodami automašīnās: VSA (lieto Honda), VSC (Toyota, Lexus) vai VDC - Subaru, Nissan, Infiniti, Alfa Romeo.

Mazāk zināms, bet būtisks

Tagad ir pienācis laiks sistēmām, kurām vajadzētu būt jūsu automašīnā. Viens no tiem ir ASR (no angļu valodas paātrinājuma slīdēšanas regulas), t.i. sistēma, kas novērš riteņu izslīdēšanu, uzsākot kustību. ASR novērš riteņu slīdēšanu, uz kuriem tiek pārsūtīta piedziņa, izmantojot īpašus sensorus. Kad pēdējais konstatē viena riteņa slīdēšanu (slīdēšanu), sistēma to bloķē. Veselas ass buksēšanas gadījumā elektronika samazina dzinēja jaudu, samazinot paātrinājumu.Vecākajos auto modeļos sistēmas pamatā ir ABS, savukārt jaunākos modeļos šīs sistēmas funkciju pārņēmusi ESP. Sistēma ir īpaši piemērota braukšanai ziemas apstākļos un transportlīdzekļiem ar jaudīgu spēka agregātu. Šī sistēma, ko sauc par ASR, ir uzstādīta uz Mercedes, Fiat, Rover un Volkswagen. Kā TCS mēs to satiksim Ford, Saab, Mazda un Chevrolet, TRC pie Toyota un DSC pie BMW.

Svarīga un nepieciešama sistēma ir arī avārijas bremzēšanas palīgsistēma - BAS (no angļu valodas Brake Assist System). Palīdz vadītājam satiksmes situācijā, kurā nepieciešama steidzama reakcija. Sistēma ir savienota ar sensoru, kas nosaka bremžu pedāļa nospiešanas ātrumu. Pēkšņas vadītāja reakcijas gadījumā sistēma palielina spiedienu bremžu sistēmā. Līdz ar to pilns bremzēšanas spēks tiek sasniegts daudz ātrāk. Uzlabotā BAS sistēmas versijā papildus tiek aktivizētas avārijas gaismas vai mirgo bremžu gaismas, lai brīdinātu citus vadītājus. Tagad šī sistēma arvien biežāk kļūst par ABS sistēmas standarta papildinājumu. BAS ar šo nosaukumu jeb saīsināti BA ir uzstādīts lielākajā daļā transportlīdzekļu. Franču automašīnās varam atrast arī saīsinājumu AFU.

Sistēma, kas uzlabo braukšanas drošību, protams, arī ir sistēma EBD (Eng. Electronic Brakeforce Distribution), kas ir bremzēšanas spēka sadales korektors. Darbības princips ir balstīts uz automātisku atsevišķu riteņu bremzēšanas spēka optimizāciju, lai transportlīdzeklis saglabātu izvēlēto sliežu ceļu. Tas ir īpaši noderīgi, palēninot ātrumu ceļa līkumos. EBD ir ABS pastiprinātāja sistēma, kas daudzos gadījumos ir standarta jauno automašīnu modeļiem.

Vērts ieteikt

Starp sistēmām, kas nodrošina braukšanas drošību, varam atrast arī sistēmas, kas paaugstina ceļojuma komfortu. Viens no tiem ir ACC (angļu adaptīvā kruīza kontrole), t.i. aktīvā kruīza kontrole. Šī ir plaši pazīstama kruīza kontrole, ko papildina automātiskā ātruma kontroles sistēma atkarībā no satiksmes situācijas. Tās svarīgākais uzdevums ir ievērot drošu distanci no priekšā braucošā transportlīdzekļa. Pēc noteikta ātruma iestatīšanas automašīna automātiski samazina ātrumu, ja priekšā ir arī bremze, un paātrinās, kad tā konstatē brīvu ceļu. ACC ir pazīstams arī ar citiem nosaukumiem. Piemēram, BMW lieto terminu "aktīvā kruīza kontrole", savukārt Mercedes izmanto nosaukumus Speedtronic vai Distronic Plus.

Pārlūkojot mapes ar jauniem automašīnu modeļiem, mēs bieži atrodam saīsinājumu AFL (adaptīvais priekšējais apgaismojums). Tie ir tā sauktie adaptīvie lukturi, kas no tradicionālajiem lukturiem atšķiras ar to, ka ļauj izgaismot stūrus. To funkciju var veikt divos veidos: statiskā un dinamiskā. Transportlīdzekļos ar statiskajiem pagriezienu lukturiem papildus parastajiem priekšējiem lukturiem var ieslēgt arī papildu gaismas (piemēram, miglas lukturus). Turpretim dinamiskajās apgaismojuma sistēmās priekšējo lukturu stars seko stūres kustībām. Adaptīvās priekšējo lukturu sistēmas visbiežāk sastopamas komplektācijā ar biksenona lukturiem.

Tāpat vērts pievērst uzmanību joslu brīdinājuma sistēmai. AFIL sistēmajo runa ir par to, brīdina par izvēlētās joslas šķērsošanu, izmantojot kameras, kas atrodas automašīnas priekšā. Tie seko satiksmes virzienam, sekojot uz ietves novilktajām līnijām, atdalot atsevišķas braukšanas joslas. Ja notiek sadursme bez pagrieziena rādītāja, sistēma brīdina vadītāju ar skaņas vai gaismas signālu. AFIL sistēma ir uzstādīta uz Citroen automašīnām.

Savukārt zem nosaukuma Joslu palīgs varam atrast Hondā un VAG grupas (Volkswagen Aktiengesellschaft) piedāvātajās automašīnās.

Sistēma, kuru ir vērts ieteikt, jo īpaši tiem, kuri bieži ceļo lielos attālumos Vadītāja brīdinājums. Šī ir sistēma, kas uzrauga vadītāja nogurumu, pastāvīgi analizējot, kā tiek uzturēts braukšanas virziens un stūres rata kustību vienmērīgums. Pamatojoties uz savāktajiem datiem, sistēma nosaka uzvedību, kas, piemēram, var liecināt par vadītāja miegainību, un pēc tam brīdina viņus gan ar gaismas, gan skaņas signālu. Driver Alert sistēma tiek izmantota Volkswagen (Passat, Focus), un ar nosaukumu Attention Assist - Mercedes (E un S klases).

Tie (pagaidām) ir tikai sīkrīki…

Un visbeidzot vairākas sistēmas, kas uzlabo braukšanas drošību, bet kurām ir dažādi trūkumi – no tehniska līdz cenai, un tāpēc pret tām – vismaz pagaidām – jāizturas kā pret interesantiem sīkrīkiem. Viena no šīm mikroshēmām BLIS (angļu aklās zonas informācijas sistēma), kuras uzdevums ir brīdināt par transportlīdzekļa klātbūtni t.s. "Aklā zona". Tās darbības princips ir balstīts uz kameru komplektu, kas uzstādīts sānu spoguļos un savienots ar brīdinājuma gaismu, kas brīdina par automašīnām telpā, kuru neaizsedz ārējie spoguļi. BLIS sistēmu pirmo reizi ieviesa Volvo, un tagad tā ir pieejama no citiem ražotājiem – arī ar nosaukumu Sānu palīdzība. Šīs sistēmas galvenais trūkums ir tās augstā cena: ja izvēlaties neobligāto, piemēram, Volvo, piemaksas izmaksas ir apm. zlots.

arī interesants risinājums. Pilsētas drošība, tas ir, automātiskā bremžu sistēma. Viņa pieņēmumi ir novērst sadursmes vai vismaz samazināt to sekas līdz ātrumam 30 km/h. Tas darbojas, pamatojoties uz transportlīdzeklī uzstādītajiem radariem. Ja tiek konstatēts, ka priekšā braucošais transportlīdzeklis strauji tuvojas, transportlīdzeklis automātiski iedarbinās bremzes. Lai gan šis risinājums ir noderīgs pilsētas satiksmē, tā galvenais trūkums ir tas, ka tas nodrošina pilnīgu aizsardzību tikai pie ātruma līdz 15 km/h. Tam drīzumā vajadzētu mainīties, jo ražotājs saka, ka nākamā versija nodrošinās aizsardzību 50-100 km/h ātruma diapazonā. City Safety ir Volvo XC60 (pirmoreiz izmantots tur), kā arī S60 un V60 standartaprīkojumā. Fordā šī sistēma saucas Active City Stop un Focus gadījumā papildus maksā 1,6 tūkst. PLN (pieejams tikai bagātākās aparatūras versijās).

Tipisks sīkrīks ir ceļa zīmju atpazīšanas sistēma. TSR (angļu ceļa zīmju atpazīšana). Šī ir sistēma, kas atpazīst ceļa zīmes un informē par tām vadītāju. Tas izpaužas kā brīdinājumi un ziņojumi, kas tiek parādīti informācijas panelī. TSR sistēma var darboties divos veidos: tikai pamatojoties uz datiem, kas saņemti no automašīnas priekšpusē uzstādītās kameras, vai paplašinātā veidā ar datu salīdzinājumu no kameras un GPS navigācijas. Ceļa zīmju atpazīšanas sistēmas lielākais trūkums ir tās neprecizitāte. Sistēma var maldināt vadītāju, piemēram, sakot, ka konkrētajā posmā ir iespējams braukt ar lielāku ātrumu, nekā liecina faktiskais ceļa apzīmējums. TSR sistēma cita starpā tiek piedāvāta jaunajā Renault Megane Gradcoupe (standarta komplektācijā augstākiem aprīkojuma līmeņiem). To var atrast arī lielākajā daļā augstākās klases automašīnu, taču tur tā uzstādīšana pēc izvēles var maksāt vairākus tūkstošus zlotu.

Ir pienācis laiks pēdējai no šajā rakstā aprakstītajām "gadžetu" sistēmām, ar kurām - jāatzīst - man bija vislielākā problēma, klasificējot to lietderības ziņā. Šis ir darījums NV, arī saīsināti NVA (no angļu valodas Night Vision Assist), ko sauc par nakts redzamības sistēmu. Tas ir paredzēts, lai atvieglotu vadītājam ceļa saskatīšanu, īpaši naktī vai sliktos laikapstākļos. NV (NVA) sistēmās tiek izmantoti divi risinājumi, kas izmanto tā sauktās pasīvās jeb aktīvās nakts redzamības ierīces. Pasīvie risinājumi izmanto atbilstoši pastiprinātu pieejamo gaismu. Aktīvie dzelzceļi - papildu IR apgaismotāji. Abos gadījumos kameras ieraksta attēlu. Pēc tam tas tiek parādīts monitoros, kas atrodas informācijas panelī vai tieši uz automašīnas vējstikla. Šobrīd nakts redzamības sistēmas ir atrodamas daudzos augstākās un pat vidējās klases modeļos, ko piedāvā Mercedes, BMW, Toyota, Lexus, Audi un Honda. Neskatoties uz to, ka tie patiešām paaugstina drošību (īpaši braucot ārpus apdzīvotām vietām), galvenais to trūkums ir ļoti augstā cena, piemēram, par 7.sērijas BMW aprīkošanu ar nakts redzamības sistēmu ir jāmaksā tikpat. kā 10 tūkstoši zlotu.

Vairāk par automašīnās izmantotajām sistēmām un sistēmām varat uzzināt mūsu Motoru tīrīšanas līdzekļi: https://www.autocentrum.pl/motoslownik/